Apsūdzētais 2014. gada 19. jūnijā Ogres rajona tiesai iesniedzis apzināti nepatiesu pieteikumu par kāda cita uzņēmuma maksātnespējas procesa ierosināšanu un pasludināšanu. Apsūdzētā persona tiesai iesniegusi ar viņa parakstu apliecinātu pārstāvētā uzņēmuma rēķina kopiju, kurā norādītas patiesībai neatbilstošas ziņas. Līdz ar to apsūdzētais prokūrists izmantojis viltotu dokumentu, norāda prokuratūrā.
Ogres rajona tiesa 2014. gada 21. jūlijā prokūrista iesniegto pieteikumu par konkrētā uzņēmuma maksātnespēju atzina par nepamatotu un to noraidīja.
Ģenerālprokuratūrā skaidro, ka ar savām darbībām apsūdzētais mēģinājis panākt minētā uzņēmuma maksātnespēju, kas pamatota ar viltotajā rēķinā norādītajām nepatiesajām ziņām, kā arī mēģinājis ar viltu izkrāpt no uzņēmuma neeksistējošu parādu 75 000 eiro apmērā.
Vēl apsūdzētais 2014. gada 19. jūnijā, jau būdams norādītā uzņēmuma prokūrists, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku – vēl kādu citu uzņēmumu. Apsūdzētais tiesai lūdzis atzīt minētā uzņēmuma maksātnespēju.
Arī šajā gadījumā prokūrists tiesai iesniedzis rēķina kopiju, kurā norādītas patiesībai neatbilstošas ziņas. Tādējādi apsūdzētais mēģinājis ļaunprātīgi īstenot maksātnespējas procesa mērķi, lai maksātnespējas procesā iegūtu prasījuma tiesības 75 000 eiro apmērā.
2014. gada 25. augustā apsūdzētais prokūrists maksātnespējīga uzņēmuma administratoram iesniedzis kreditora prasījumu 75 000 eiro apmērā. Savukārt maksātnespējīgā uzņēmuma administrators konstatēja, ka apsūdzētais nevar pierādīt prasījuma pamatojumu, tāpēc pērnā gada martā viņa prasījumu atzina par nepamatotu.
Prokuratūrā informē, ka ar savām darbībām apsūdzētais, lai panāktu uzņēmuma maksātnespēju, pamatojoties uz viltotā grants un smilts karjera izstrādes uzņēmuma rēķina kopijā norādīto nepatieso informāciju, mēģinājis no uzņēmuma izkrāpt 75 000 eiro.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma pantiem, kas par viltota dokumenta izmantošanu kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Tāpat viņš pie atbildības saukts par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, par ko likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Savukārt par krāpšanu lielā apmērā kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
