Kā ziņots, 13. janvāra grautiņu lieta sākotnēji ar visiem apsūdzētajiem nonāca pie vienas Rīgas apgabaltiesas tiesneses, bet pēc tam tā tika sadalīta trīs daļās pēc epizodēm. Pirmās tika izskatītas tās lietas, kurās apsūdzētie vainu atzina, tad tās lietas, kurās apsūdzētie vainu neatzina, un tad tika skatītas lietas, kurās apsūdzētie nenāca uz tiesu un tika izsludināti meklēšanā.
Patlaban Rīgas apgabaltiesā kā pirmajā instancē tiesneses Irēnas Loginas tiesvedībā atrodas viena krimināllieta, kurā ir divi apsūdzētie, kas vainu neatzīst, un lietā ir nozīmēta ekspertīze. Viena lieta atrodas Rīgas apgabaltiesā kā apelācijas instancē, bet vēl viena lieta atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pārējās lietas pirmajā instancē ir izskatītas, piebilda apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Kristīne Vītola.
Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja informēja par lietām, kas izskatītas AT, gan norādot, ka jāņem vērā, ka kādās no lietām spriedums, iespējams, nav ticis pārsūdzēts un tajās ir stājies spēkā pirmās vai otrās instances tiesas spriedums.
Šogad 9. aprīlī AT Krimināllietu departaments nolēma atteikties pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, līdz ar to stājas spēkā AT Krimināllietu tiesu palātas pagājušā gada nogales spriedums, ar kuru viena persona sodīta ar nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, savukārt otrs vīrietis sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem.
21. aprīlī AT Krimināllietu departaments arī nolēma atteikties pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 12. janvāra spriedums, ar kuru trīs personas tika atzītas par nevainīgām un attaisnotas, bet viens vīrietis tika sodīts ar 168 stundām piespiedu darba.
2013.gadā stājās spēkā vairāki spriedumi, vienā no tiem viena persona tika sodīta ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi, vēl viena persona - ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un vienu mēnesi, vienai persona tika piespriests 232 stundu piespiedu darbs, savukārt vēl diviem apsūdzētajiem - 180 stundas piespiedu darba.
2013. gada jūnijā viens apsūdzētais tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem.
Vēl 2013. gada jūnijā stājās spēkā spriedums, ar kuru četri apsūdzētie tika sodīti ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti, bet viena persona sodīta ar trīs gadu un vienu mēnesi ilgu nosacītu brīvības atņemšanu.
Šajā lietā ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu notiesātas vēl sešas personas - pieciem minētajiem tika piespriests piespiedu darbs 120 stundas katram, bet vienam - piespiedu darbs 100 stundas. Attiecībā uz viņiem pirmās instances tiesas spriedums netika pārsūdzēts.
Vēl vienam apsūdzētajam stājās spēkā spriedums par trīs gadu un viena mēneša nosacītu cietumsodu.
2012. gadā viens krimināllietā apsūdzētais tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi, bet 2011. gadā viens apsūdzētais tika atbrīvots no kriminālatbildības - viņam tika piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.
Kā ziņots, 2009. gada 13. janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novērots, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.
