"Lai gan Ilmārs Poikāns ar savu rīcību ir pārkāpis likumu, sabiedrības ieguvums ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai," norādījis Valsts prezidents.

Pamatojoties uz Latvijas Satversmes 45. pantu un Apžēlošanas likuma 4. pantu, Valsts prezidents nolēmis Poikānu pilnīgi atbrīvot no pamatsoda izciešanas un noņemt sodāmību.

Lemjot par apžēlošanu, Vējonis ņēmis vērā arī to, ka Poikāns pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās ieradies Valsts probācijas dienestā pieteikties soda izpildei.

"Paldies Valsts prezidentam, viņš ir izmantojis manis doto iespēju atcelt netaisnīgā notiesājošā sprieduma sodu Neo lietā. Redzēsim, vai prezidents būs drosmīgs pieņemt arī citus valstij svarīgus lēmumus," Vējoņa lēmumu komentējis Poikāns.

Poikāns paudis uzskatu, ka Valsts prezidenta lēmums ilgtermiņā ir atzinīgi vērtējams, jo viņa nolūks nekad nav bijis gūt personisku labumu vai nodarīt kādu kaitējumu. "Gluži otrādi, pirmkārt, sabiedrībai bija tiesības uzzināt informāciju, kas līdz tam nez kādēļ nebija publiski pieejama, otrkārt, tika uzsākts process uz sakārtotu likumdošana attiecībā uz atklātību un informācijas pieejamību par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu un izšķērdēšanu, treškārt – tika būtiski uzlabota informācijas sistēmu drošība valsts iestādēs, kuru tiešais pienākums ir rūpīgi sargāt viņu rīcībā esošo uzņēmumu un valsts iedzīvotāju datus," uzsver Poikāns.

""Paldies" par pārcentīgo darbu visiem izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kas kļuvuši akli aiz paklausības, bet izrādās - velti. Tagad ir pēdējā iespēja nākotnē 7x pārdomāt pirms pieņemt lēmumus, izlemt, vai vajag akli pakļauties pavēlēm un redzēt tikai likuma burtu, nevis garu, galu galā sākt domāt ar savu galvu un atcerēties par sirdsapziņu. Pēdējais laiks ikvienam un ik dienas izvērtēt savu rīcību," noslēgumā pauž apžēlotais Poikāns.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) 27. oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 17. janvāra lēmumu ar kuru Ilmāram Poikānam jeb Neo piespriestas 60 stundas piespiedu darba.

Rīgas apgabaltiesa 17. janvārī atcēla Poikānu attaisnojošu spriedumu apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu un piesprieda viņam 60 stundu piespiedu darbu.

Apgabaltiesa slēgtā sēdē nosprieda atcelt pirmās instances spriedumu daļā par Poikāna atzīšanu par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā, un attaisnošanu.

Saskaņā ar likumu soda izciešanā nospriests ieskaitīt divas dienas, kad Poikāns aizturēts no 2010. gada 11. maija līdz 2010. gada 13. maijam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.

Pirmo reizi izskatot lietu apelācijas instancē 2015. gada 2. novembrī, apgabaltiesa pilnībā atcēla pirmās instances spriedumu un apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145. panta 1. daļas Poikānu atzina par nevainīgu un attaisnoja. Tika nospriests Poikānu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200. panta 2. daļā, un noteikt sodu, piemērojot Krimināllikuma 491. panta 1. daļas 1. punktu – piespiedu darbu uz 100 stundām.

AT Krimināllietu departaments pērn septembra beigās krimināllietā atcēla spriedumu daļā, ar kuru Neo sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Atceltajā daļā lieta tika nosūta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts.

Poikānam apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma 200. panta 2. daļas – par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.

Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145. panta 1. daļas – par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.

No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009. gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.

Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm. Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diska, ko kratīšanā izņēma policija.