Pirms neilga laika Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes atklātajā nodokļu nemaksātāju un naudas "atmazgātāju" grupējumā, kas legalizētos līdzekļus izmantoja luksusa dzīvesveida nodrošināšanai, ir daudzas sabiedrībā pazīstamas personas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" ceturtdien sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Viņa gan neatklāja konkrētus uzvārdus, sakot, ka šobrīd to darīt liedz likums, taču atzīmēja, ka tie ir apakšuzņēmēji, ar kuriem slēgti līgumi.
VID vadītāja pauda pārliecību, ka šī vērienīgā lieta, kurā valstij nodarīto zaudējumu apjoms lēšams vismaz 10 miljonu eiro apmērā, noteikti tiks nodota prokuratūrai.
Pētersones vietnieks Kaspars Čerņeckis LNT raidījumā „900 sekundes" ceturtdien nenoliedza, ka šajā lietā kratīšanas veiktas bijušā Jūrmalas domes deputāta Māra Dzenīša dzīvesvietā, taču arī viņš atturējās nosaukt konkrētus uzvārdus, kas lietā figurē.
Čerņeckis apstiprināja, ka noziedznieku grupējums saistīts ar vienu no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem, kas darbojies ar vērienu gan Latvijā, gan pasaulē. Daļa no uzņēmuma saimnieciskās darbības ir legāla, bet liela daļa - nelegāla.
Čerņeckis atzīmēja, ka tikuši veidoti mākslīgi darījumi un parāds, kas jāmaksā reālam uzņēmumam, tiek „uzkarināts" fiktīvām firmām.
Jau vēstīts, ka Finanšu policijas pārvalde apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kas valstij nodarījis 11 miljonu eiro zaudējumus.
Grupējums darbojās ar mērķi samazināt valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa apmēru reāli strādājošiem 14 uzņēmumiem.
Laika periodā no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada martam atklātais noziedzīgais grupējums ir nodarījis kaitējumu valsts budžetam vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā nenomaksātā pievienotās vērtības nodokļa veidā un legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus.
Shēmas „klienti" - reāli strādājoši uzņēmumi - patiesā labuma guvēji, savās pievienotās vērtības nodokļa atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot savu uzņēmuma nodokļu maksājumus valsts budžetā. Šādas noziedzīgās shēmas īstenošanai un fiktīvu darījumu organizēšanai kopumā bija nodibināti un tika izmantoti vairāk nekā 60 fiktīvi uzņēmumi. Atklātais noziedzīgais grupējums darbojās galvenokārt celtniecības, naftas produktu tirdzniecības, dažādu preču tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā.
Reāli strādājošie uzņēmumi, kuri izmantoja noziedzīgās shēmas pakalpojumus „naudas atmazgāšanā", regulāri piedalījās valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumu konkursos.
Minēto kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziedzīgā grupējuma darbību vadīja un organizēja piecas personas, no kurām divas ir sievietes, savukārt šī grupējuma darbību atbalstīja deviņas personas.
