Līdz šim par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā pēc Krimināllikuma 77.1 panta Drošības policija (DP) sākusi četrus kriminālprocesus, bet iestādes rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd Sīrijā un Irākā atrodas vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji, liecina DP 2017. gada pārskats.
DP min, ka šīs personas ir gan, iespējams, iesaistījušās tur notiekošajā bruņotajā konfliktā, gan veikušas dažāda veida atbalsta aktivitātes, tajā skaitā nodarbojušās ar "Daesh" propagandas materiālu izplatīšanu.
Sīrijā un Irākā joprojām uzturas bijušais Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājs Oļegs Petrovs, kurš ir saglabājis autoritāti atsevišķu Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju vidū un turpina nodarboties ar "Daesh" propagandas izplatīšanu latviešu un krievu valodā, liecina DP informācija.
Tāpat iestāde atgādina, ka 2017. gada novembrī otrās instances tiesa piesprieda pirmajam "pārnācējam" no Sīrijas Mārtiņam Grīnbergam desmit gadus un trīs mēnešus ilgu cietumsodu par nelikumīgu dalību bruņotā konfliktā Sīrijā un par iesaistīšanos noziedzīgā organizācijā. Spriedums ir pārsūdzēts un nav stājies spēkā. Tomēr DP ieskatā jau šā gadījuma izmeklēšana parādījusi, ka plaši pieejamais radikālā islāma propagandas klāsts internetā var veicināt arī Latvijas musulmaņu radikalizāciju.
Dienesta uzmanības lokā joprojām ir arī vairāki Latvijas iedzīvotāji, kuru paustie uzskati liecina par radikalizācijas risku. 2017. gadā Latvijas musulmaņu kopienas aktivitātēm bijis izteikti iekšējs raksturs un tām nebija tiešas ietekmes uz drošības situāciju Latvijā. Arī vairums Latvijā dzīvojošo musulmaņu ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa, kas ciena Latvijas likumus un vērtības, uzsver dienests. Vienlaikus DP identificējusi vairākus kopienas pārstāvjus, kuri izrāda interesi par radikālo islāma interpretāciju.
Turklāt DP secinājusi, ka Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju radikalizēšanos ietekmē personīgie un ārējās ietekmes apstākļi, piemēram, studijas valstīs ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni, saskarsme ar islāma radikālo interpretāciju ieslodzījuma vietās, kā arī interneta vietnēs pieejamie "Daesh" un citu teroristu grupējumu propagandas materiāli.
Radikalizācijas riskam var būt pakļauti dažādu sociālo grupu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Tomēr DP norāda, ka par vienu no galvenajām riska grupām Latvijā var uzskatīt konvertītus, ko apstiprinot arī vairāku konvertītu – gan vīriešu, gan sieviešu – uzturēšanās Sīrijā un pievienošanās "Daesh".
Atsevišķu Latvijā dzīvojošu konvertītu vidū novērota interese par "Daesh" ideoloģiju un grupējuma veiktajām aktivitātēm, tāpēc pastāv šo personu tālākas radikalizācijas risks. DP vērtējumā arī Latvijas konvertītu studijas valstīs ar nozīmīgu teroristu grupējumu klātbūtni rada radikalizācijas riskus, kas saistīti ar potenciālu pievēršanos islāma radikālajai interpretācijai studiju laikā. Tāpat tendences liecina, ka arī ieslodzījuma vietās esošie konvertīti un konvertīti ar garīgās veselības traucējumiem ir pakļauti paaugstinātam radikalizācijas riskam.
Runājot par pretterorisma aktivitātēm, DP atgādina, ka aizvadītajā gadā dažāda mēroga un rakstura terorisma incidenti notika vairākās Eiropas valstīs. Plaša mēroga terora akti, kas prasīja lielu upuru skaitu, notika Lielbritānijā, Zviedrijā un Spānijā. Vienlaikus islāmistu teroristi turpinājuši organizēt uzbrukumus pret Eiropas valstu pilsoņiem arī citos pasaules reģionos.
DP rīcībā esošā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā vairākās Eiropas valstīs notikuši 20 terora akti, no kuriem pieci bija plaša mēroga uzbrukumi. Kā plaša mēroga teroraktus Eiropā, kas notikuši pērn, DP atzīmē 22. martu, kad Londonā uzbrucējs iebraucis cilvēkos uz gājēju ielas un pēc tam turpinājis uzbrukumu ar nažiem, 7. aprīli Stokholmā, kad uzbrucējs iebraucis cilvēku pūlī, 22. maiju Mančestrā, kur notika improvizēta spridzekļa sprādziens koncerta laikā, 3. jūniju Londonā, kad vairāki uzbrucēj iebrauca cilvēkos uz gājēju ielas un pēc tam turpināja uzbrukumu ar nažiem; kā arī 17. augustu Barselonā, kur arī uzbrucējs ar transportlīdzekli iebraucis cilvēku pūlī uz populāras gājēju ielas.
Savukārt novērst Eiropas specdienestiem izdevies novērst vēl vismaz 37 terora aktus, kā arī pretterorisma operācijās apturēta dažādās terorisma atbalsta aktivitātēs iesaistītu personu darbība.
Līdzīgi kā iepriekš, arī aizvadītajā gadā nozīmīgākos terorisma draudus Eiropas drošībai turpinājis radīt islāmistu teroristu grupējums "Daesh", kura sludinātā ideoloģija veicinājusi Eiropas musulmaņu radikalizāciju un pievēršanos terorismam.
Savukārt galvenie terorisma draudu subjekti Eiropā joprojām bijuši tā dēvētie pašmāju teroristi, kuri nereti rīkojas individuāli. Eiropas valstīs plānoto un veikto terora aktu analīze apliecina, ka terorisma draudu situācija Eiropā kļūst arvien komplicētāka, islāmistu teroristiem turpinot meklēt aizvien jaunus paņēmienus un mērķus uzbrukumu organizēšanai.
