Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā otrdien apstiprināts tiesas sastāvs, kura lietvedībā tiks nodota tā dēvētā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta - par tiesas sastāva vadītāju nozīmēts tiesnesis Erlens Ernstons.
Ievērojot to, ka tiesneses Zemitānes un tiesneša Ernstsona 2015.gada 15.oktobra lēmumos par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas nav norādīti Kriminālprocesa likuma 51.pantā noteiktie neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 54.panta otro daļu tiesas priekšsēdētāja Daina Treija atzina tiesneses Zemitānes un tiesneša Ernstsona atteikšanos par nepamatotu un uzdeva turpināt kriminālprocesa veikšanu.
Lai noskaidrotu, vai tiesnešu lēmumos par sevis atstatīšanu norādītie apstākļi procesā iesaistītajām personām rada pamatotas šaubas par tiesnešu spēju objektīvi izspriest lietu, tiesnesei Dzintrai Zemitānei un tiesnesim Ernstsonam šie apstākļi jādara zināmi procesa dalībniekiem tiesas sēdē, lai tie varētu lemt par noraidījuma pieteikšanu tiesnesim.
Tiesas kolēģijā strādās arī tiesneses Dzintra Zemitāne un Aiga Freimane. Savukārt par ceturto jeb tā dēvēto rezerves tiesnesi nozīmēta Elīna Leitāne.
Tiesa saņēmusi 80 sējumos apkopoto krimināllietu. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja otrdien varētu rezolutēt lēmumu, ar kuru noteikts tiesas sastāvs. Attiecīgais tiesas sastāvs noteiks lietas iztiesāšanas datumu. Tretjakova norādīja, ka tiesas izskatīšanas sākuma datums varētu tikt nozīmēts tuvāko trīs dienu laikā.
Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bija vismaz 30 gadījumi, kad Zolitūdes traģēdiju bija iespējams novērst.
Pirmdien, 12.oktobrī, žurnālistiem viens no prokuroriem Agris Skradailis norādīja: "Aizdomājoties par šo skaitli, jādomā par to, kādā apmērā izpaudusies personu nolaidība un neizdarība."
Savukārt prokurors Kaspars Cakuls norādīja, ka lietā pieteiktais kompensāciju apmērs pārsniedz 155 miljonus eiro. Kopumā lietā par cietušajiem atzītas 263 personas. Lietā ir 144 liecinieki, tāpat piesaistīti desmit eksperti.
Prokurors arī atgādināja, ka joprojām vairākām juridiskajām un fiziskajām personām ir uzlikts arests dažādai kustamajai un nekustamajai mantai, kā arī naudas līdzekļiem.
Lietas apjoms esot ievērojams, tās materiāli apkopoti 80 sējumos. Kopumā apsūdzību uzturēs Skradailis, Cakuls un Jekaterina Kušakova.
Rīgā, Zolitūdē, veikalā "Maxima" 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.
Priedaines ielas 20 projekta attīstītājs bija "Homburg Zolitude", kas pieder Nīderlandē reģistrētam investīciju fondam "Homburg Eastern Europe Fund B.V.", kura īpašnieki ir aptuveni 800 privātpersonu.
Tirdzniecības kompleksu būvējusi būvkompānija "Re&Re", bet ēku projektējusi arhitektu firma "Kubs". Veikala ēka Zolitūdē, Priedaines un Anniņmuižas ielu krustojumā, pabeigta 2011.gada nogalē.
"Homburg Zolitude" piederēja sabrukušā "Maxima" veikala jumta virsējā daļa, pazemes autostāvvieta un blakus uzbūvētais daudzdzīvokļu nams. Tirdzniecības platību īpašnieks ir "Tineo", kas savukārt ēku iznomāja mazumtirgotājam "Maxima Latvija".
Uz apsūdzēto sola saistībā ar Zolitūdes traģēdiju nonāks būvdarbu vadītājs un būvuzraugs. Uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā bija Staņislavs Kumpiņš, bet būvuzraugs - Mārtiņš Draudiņš. Abiem vīriešiem kā drošības līdzeklis iepriekš noteikts aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība, kā arī aizliegums tikties ar noteiktiem cilvēkiem.
Tāpat Zolitūdes lietā apsūdzības uzrādītas arī sabrukušā lielveikala "Maxima" ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, kuram iepriekš piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Būvprojekta vadītājam Andrim Kalinkam, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", iepriekš noteikts mantas arests un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima". Kalinkam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Tāpat apsūdzība uzrādīta arī lielveikala "Maxima" būvinženieriem Ivaram Sergetam.
Apsūdzības visiem pieciem vīriešiem iepriekš papildinātas arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Tāpat apsūdzības uzrādītas kādreizējiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai.
Pie kriminālatbildības saukta arī "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva, kurai uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.
Saistībā ar Zolitūdes tragēdiju, vairāki cietušie civilprocesuālā kārtībā cēla prasības par atbildētāju - piemēram, uzņēmumu "Maxima Latvija", "Re&Re", "Tineo", "Homburg Zolitude", "Kubs", "CMConsulting", "HND Grupa" un Rīgas pilsētas pašvaldību - prettiesisku bezdarbību, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.
Šīs civilprasības skata vairākās Rīgas tiesās, Jūrmalas pilsētas tiesā (tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams), Liepājas tiesā, kā arī Talsu rajona tiesā.
