Rātslaukumā svētku dalībniekus sveica valsts augstakās amatpersonas, bet visa gājiena maršrutā gar malām bija izvietojušies tūkstošiem skatītāju. Kuplākais skatītāju pulks manāms bija pie Brīvības pieminekļa, kas ir gājiena viena no centrālajām vietām.
Gājiena priekšgalā tika nesti 26 Latvijas karogi, simbolizējot visus Latvijas rajonus. Tiem sekoja, kā jau katros Dziesmu un deju svētkos ierasts, vēsturiskais „Līgo" karogs, kurš saglabājies kopš pirmajiem svētkiem. „Līgo" karogam sekos šī gada svētku karogs, kurš gājienā piedzīvos savu pirmo parādīšanos . Karoga idejas autors ir Aigars Ozoliņš, to darinājusi māksliniece Grasberga. 2008.gada Dziesmu un deju svētku karogā izrakstītā svētku simbola zīme - ir saule kā gaismas un mūžības simbols, kas kalpos kā vienojošais motīvs XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos. Zīmē ir attēlota saule, veidota no nevienāda lieluma punktiem. Punkti simbolizē katru no dalībniekiem, kas visi kopā rada īpašo Dziesmu un deju svētku gaisotni, emocijas, vienotības sajūtu.
Aiz Dziesmusvētku karoga tika nests Deju svētku karogs, un tam sekoja orķestris. Pirmie pēc karogiem tika sveikti svētku goda virsdiriģenti - Terēzija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Imants Kokars, Gido Kokars, Pauls Kvelde, Roberts Zuika un XIV Deju svētku goda virsvadītāji - Marga Apsīte, Aija Baumane, Ojārs Grasis, Imants Magone, Zigurds Miezītis, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss un Uldis Žagata. Viņiem sekoja XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti - Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Jānis Erenštreits, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Romāns Vanags, Jānis Zirnis, XIV Deju svētku virsvadītāji ir Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Ilze Mažāne, Arta Melnalksne, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš un Gunta Skuja, pūtēju orķestru virsdiriģenti ir Raitis Ašmanis, Haralds Bārzdiņš, Artūrs Maculēvičs, Jānis Puriņš, Egons Salmanis un Pēteris Vilks.
Visi Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāji gājienā brauca astoņos kabrioletos.
Gājienā tika sveicināti arī kora „Kamēr..." vestie „Saules dziesmu" komponisti no visas pasaules. Aiz Mākslinieciskās un Dziesmu svētku padomes gājienā gāja svētku Lieldraugi atbalstītāji, rīkotāji, un koncerta „Deju svētkiem - 60" dalībnieki, kuriem jau plkst. 17.00 sakās koncerts Arēnā Rīga. Kā ierasts, pēc visiem novadiem gājienu noslēgs Rīgas pilsētas dalībniekiem. Pirms Rīgas pilsētas gāja arī trimdas tautiešu kolektīvi, savukārt viesu kolektīvu pārstāvji gāja kopā ar saviem Latvijas draugu kolektīviem. Sākotnēji bija plānots, ka gājiens ilgs 5-5,5 stundas, taču, kā tas bijis iepriekšējos Dziesmu svētkos, gājiens ieilga. Gājiena maršruts bija Daugavas krastmala - Rātsnams - Kaļķu iela - Brīvības piemineklis - Dailes teātris. Dalībniekiem jānoiet gājienā aptuveni 2 kilometri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
