Bet par to, ka pat Latvijas ziemeļos sāk parādīties mūsu valsts platuma grādiem neatbilstošas putnu sugas, viņš saka īsi: - Globālā sasilšana. Viņš min Latvijas kādreizējo retumu - balto gārni, savulaik mūsu valstī to ieraudzīt bijusi sensācija, tagad gan Zemgales, gan Latgales puses dīķos tie uzskaitīti simtos. Viņš pats tos manījis arī mūsu rajonā - Pālē, randu pļavās. Agrāk ziemeļu gulbji Latvijā vien atpūtušies pārlidojumā, patlaban Andris mūsu rajonā zina 3 vietas, kur šie putni ligzdoja. - Tas liecina par lielajām klimatiskajām pārmaiņām - pie mums kļūst arvien siltāks. Dabā notiekošais tam ir labākais rādītājs, - secināja A. Soms. Viņaprāt, šīs pārmaiņas kādu šobrīd mums tik ierasto sugu putniem liks pārcelties tālāk uz ziemeļiem.
Vai līdz ar šādām pārmaiņām cilvēkiem arvien biežāk nebūs jāglābj putni? ZBR speciālists atbildē izmanto zināmo teicienu, ka slīcēju glābšana ir viņu pašu ziņā. Protams, ja kādam ir iespējas un prasmes glābt kādu cietušu vai Latvijā aizkavējušos putnu, lai to dara. ZBR diemžēl šādu iespēju neesot, lai gan tas vēlētos izveidot rezervātu, kas līdzinātos Igaunijas Nigulai - tur varētu rūpēties gan par putniem, gan dzīvniekiem, kam nepieciešama palīdzība. Bijusi jau noskatīta vieta Staiceles pusē, bet lēmēji šo ideju nav akceptējuši.