Laikraksts sazinājās ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kur noskaidroja, ka šī parādība gan nav dokumentāli fiksēta. Taču, kā skaidroja Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna, arī ziemā pērkona negaiss, lai gan reti, bet ir iespējams, un visticamāk, ka liepājnieki, kas to redzējuši, nav kļūdījušies.
"Piekrastes rajonos šādas parādības vismaz vienu reizi ziemā notiek," viņš sacīja un skaidroja, ka pērkona negaiss rodas kontrastu rezultātā, siltākām gaisa masām sastopoties ar aukstākām. Konkrētajā gadījumā siltas gaisa masas Kurzemei tuvojušās no Polijas puses. Virs jūras, kas nav aizsalusi un virs kuras gaisa temperatūra ir apmēram +1 grāds, tās vēl uzņēma enerģiju, gubu mākoņi pieņēmās apmēros un tad sastapās ar auksto gaisu, kas Liepājā pirmdienas vakarā reģistrēts –6 grādi.
"Šo kontrastu rezultātā arī radās parādība, ko novēroja liepājnieki," sacīja A. Vīksna, piebilstot, ka pērkons un zibens ziemā gan ir reta parādība, taču tā nekādā gadījumā nav tulkojama kā kaut kāda ļauna zīme un nevēstī arī par kaut kādām gaidāmām krasām laika izmaiņām.