Papes pļavās Liepājas rajonā nošauta savvaļas govs - viena no februāra beigās uz Latviju atvestajām tauru pēctecēm.
Savvaļas zirgu aploka Papē uzraudze Velta Kūpele aģentūrai BNS pastāstīja, ka govs dažas dienas pēc palaišanas pļavās paslīdējusi uz ledus un izmežģījusi abas pakaļkājas. "Dzīvnieciņš vairs paša spēkiem nevarēja piecelties un paiet, tāpēc bijām spiesti viņi nošaut," pastāstīja Kūpele.

Pārējie tauri Papēs pļavās jau iedzīvojušies un labi sadzīvo arī ar savvaļas zirgiem.

Jau vēstīts, ka Papes ezera pļavās 23.februārī izlaida 23 savvaļas govis - pirms gandrīz 400 gadiem izmirušo tauru pēcteces. Papē izveidotā tauru teritorija atrodas vistālāk Eiropas ziemeļos, jo līdz šim tuvākā valsts, kur tauri ir sastopami, ir Vācija.

Februārī 21 taurs atlasīts Nīderlandē, vēl divi dzīvnieki Vācijā, un ar prāmi no Vācijas govis atvestas uz Latviju. Pirms ierašanās tauri dzīvoja aizsargājamās dabas teritorijās, saglabājot un uzturot Rietumeiropas pļavas. Savvaļas lopu iegādi un transportēšanu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) LIFE "Nature" programma sadarbībā ar Eiropas Lielo zālēdāju fondu (LHF). Kopējās izmaksas bija 11 tūkstoši eiro (7400 latu).

Pagaidām dzīvnieki mitinās jau esošajās savvaļas zirgu ganībās, kas nav pietiekami liela teritorija 22 savvaļas govīm un 41 savvaļas zirgam, taču dažu mēnešu laikā Papes ezera dienvidu daļā izveidos un labiekārtos aploku savvaļas govīm. Uz jaunajām ganībām taurus pārdzīs pavasarī.

Dzīvniekus jau pavasarī varēs apskatīt gidu pavadībā un vairāk uzzināt par šo lielo zālēdāju nozīmi dabā. Līdzīgi kā savvaļas zirgus, šos dzīvniekus nepiebaros, tādējādi ļaujot tiem dzīvot savā vaļā, veidojot Papes ezera piekrastes ainavu bez cilvēka līdzdalības. Sadarbībā ar "Rasu" izveidos arī informācijas stendus un iespiedīs informatīvos materiālus tūristiem par tauriem un dabisko ganīšanu.

1627.gadā Polijā mira pēdējais īstais taurs - Eiropas liellopu sencis. Pagājušā gadsimta 30.gados vācu zinātnieki brāļi Heki sāka tauru atjaunošanas darbu. Viņi atlasīja liellopu sugas, kurām bija tauru raksturīgās pazīmes, krustojot tos savā starpā. Tā radās tauru līdzinieki, kas pēc sava izskata un spējas izdzīvot savvaļā ir ļoti līdzīgi izmirušajam tauram. Vēsturiski tauri ir apdzīvojuši arī Latviju, par ko liecina gan arheoloģiskie atradumi Embūtē un vietu nosaukumi - Taurkalne, Taurupe, Taurene -, kā arī latviešu tautas dziesmas.

Lielo savvaļas zālēdāju ieviešana Latvijā sākās 1999.gadā, kad WWF ieveda pirmos 18 savvaļas zirgus pie Papes ezera Liepājas rajonā. 2002.gadā savvaļas zirgu ganības kļuva par otro apmeklētāko dabas tūrisma apskates objektu Liepājas rajonā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!