Liepājas rajona Papes pļavās tauru pēctečiem savvaļas govīm šogad piedzimuši jau desmit mazuļi un tikpat kumeļi un ķēvītes atskrējuši arī savvaļas zirgiem.
Papes savvaļas zirgu un govju aploka uzraudze Velta Kūpele pastāstīja, ka pēdējais tauru pēctecis dzimis maija beigās, savukārt kumeliņš jūnija sākumā. Līdz ar to Papes pļavās šobrīd mīt 32 govis un 47 zirgi.

Tauru pēctečiem jau izgatavots jauns aploks, taču pagaidām dzīvnieki uz to nav pārdzīti. "Pa ceļam un jauno aploku tek neliela upīte, tāpēc nepieciešams uztaisīt tiltiņu, lai gotiņām nav jābrien pa ūdeni," sacīja Kūpele.

Jau vēstīts, ka Papes ezera pļavās 23.februārī izlaida vairāk nekā 20 savvaļas govis no Vācijas un Nīderlandes - pirms gandrīz 400 gadiem izmirušo tauru pēcteces. Papē izveidotā tauru teritorija atrodas vistālāk Eiropas ziemeļos, jo līdz šim tuvākā valsts, kur tauri ir sastopami, ir Vācija.

Lopu iegādi un transportēšanu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) LIFE "Nature" programma sadarbībā ar Eiropas Lielo zālēdāju fondu (LHF).

1627.gadā Polijā mira pēdējais īstais taurs - Eiropas liellopu sencis. Pagājušā gadsimta 30.gados vācu zinātnieki brāļi Heki sāka tauru atjaunošanas darbu. Viņi atlasīja liellopu sugas, kurām bija tauru raksturīgās pazīmes, krustojot tos savā starpā. Tā radās tauru līdzinieki, kas pēc sava izskata un spējas izdzīvot savvaļā ir ļoti līdzīgi izmirušajam tauram. Vēsturiski tauri ir apdzīvojuši arī Latviju.

Lielo savvaļas zālēdāju ieviešana Latvijā sākās 1999.gadā, kad Pasaules dabas fonds (WWF) ieveda pirmos 18 savvaļas zirgus pie Papes ezera Liepājas rajonā. 2002.gadā savvaļas zirgu ganības kļuva par otro visvairāk apmeklēto dabas tūrisma apskates objektu Liepājas rajonā.

Sestdien Papes ezera ziemeļu daļā WWF atklāja arī sumbru savvaļas ganības. Pateicoties atbalstītājiem - SIA "Stora Enso Mežs", advokātam Jānim Lozem, Nīcas pagasta padomei un Eiropas Lielo zālēdāju fondam -, Papes pļavās šobrīd ganās pieci sumbri, no kuriem četri Latvijā ieradās no Nīderlandes un viens no Vācijas.

Sumbru atgriešanās Latvijā ir daļa WWF iniciatīvas, kuras mērķis ir trīs lielo zālēdāju (savvaļas zirga, taura un sumbra) atjaunošana dabā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!