100 000 eiro lielo drošības naudu par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbrīvošanu iemaksājis uzņēmējs Andris Kreislers, otrdien ziņo LTV "Panorāma".
Kreislers saistīts ar būvniecības biznesu. Viņš ir SIA "Velves nekustamie īpašumi" valdes loceklis daļu īpašnieks, savukārt laikraksts "Dienas Bizness" viņu savulaik iekļāvis Latvijas miljonāru sarakstā. Uzņēmējs otrdien LTV žurnālistiem ne apstiprinājis, ne arī noliedzis, ka būtu iemaksājis drošības naudu par Rimšēviču.
Kā liecina SIA "Firmas.lv" informācija, 2011. gadā Kreisleram piederošās 12,51% kapitāldaļas būvniecības uzņēmumā SIA "Velve" nonāca uzņēmēja Māra Martinsona īpašumā, kura vārds figurē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietā pret Rimšēviču. KNAB aizturēja Martinsonu par iespējamu nozieguma atbalstīšanu, tomēr uzņēmējs vēlāk tika atbrīvots. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Saskaņā ar Rimšēviča sacīto, viņš ar Kreisleru arī devies vienā no braucieniem makšķerēt uz Kamčatku.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
LIkumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimšēvičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu. Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.
Straume žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
