"Latvijas skolas somas" mērķis ir nodrošināt vairāk nekā 200 tūkstošiem Latvijas skolēnu iespēju mācību ietvaros klātienē iepazīt Latviju, apmeklējot dažādus pasākumus. Programmai kopumā atvēlēti 13,5 miljoni eiro.
"Tā ir fantastiska iespēja, īpaši lauku reģionos," ceturtdien, atklājot projektu, uzsvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS), piebilstot, ka tā būs iespēja vēlreiz paraudzīties uz Latviju un saprast tās vēsturi.
Gan premjers, gan kultūras ministre Dace Melbārde (NA) uzsvēra, ka "Latvijas skolas soma" ir galvenais pasākums Latvijas valsts simtgades programmā.
"Mēs uz pasākumu raugāmies kā uz ilgtermiņa ieguldījumu izglītībā, zinātnē, vides aizsardzībā, sociālās nevienlīdzības mazināšanā un valstiskās apziņas veidošanā," skaidroja ministre. "Bērniem veidosies dabiskā motivācija un vēlme būt kultūras patērētājam un arī radītājam."
Portāls "Delfi" skaidro, kurš un kā tiks pie vērienīgās dāvanas.
"Latvijas skolas somas" ietvaros aktivitātes tiks piedāvātas visu vecumu skolēniem, kuri iegūst pamatizglītību, vidējo vispārējo vai vidējo profesionālo izglītību.
Projekta uzdevums ir sniegt iespēju ikvienam Latvijas skolēnam saņemt noteiktus valsts garantētus un finansētus pakalpojumus Latvijas vērtību iepazīšanai neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, skolas veida, ģimenes ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, etniskās izcelsmes un reliģiskajiem uzskatiem.
Piemēram, par valsts finansējumu bērni no attālām Latvijas vietām varēs doties uz Latvijas Nacionālo teātri vai Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, savukārt rīdzinieki varēs braukt aplūkot Rotko Mākslas centru vai iepazīt Daugavas lokus.
Skolas varēs gan aicināt māksliniekus pie sevis, gan rīkot klasēm izbraukumus. Plānots, ka skolēni varēs apmeklēt muzejus, teātri, koncertus u.c.
Iniciatīva "Latvijas skolas soma" radīs ilgtermiņa ietekmi – cels ne tikai izglītības kvalitāti, bet arī vairos pilsoniskumu un valstiskās piederības apziņu, iecerējuši rīkotāji.
Pasākumu apmeklēšanai un rīkošanai nepieciešamo izmaksu – transporta un ieejas biļešu – segšanai piecu gadu periodā paredzēti 13,5 miljoni eiro no valsts finansējuma.
"Latvijas skolas somas" finansējumu – aptuveni 14-17 eiro skolēnam ik gadu – plānots novirzīt pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitām, lai tās kopā ar skolām plānotu līdzekļu izmantojumu.
"Šobrīd tās ir tādas orientējošas summas," portālam "Delfi" norāda Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna. "Pilotprojekti parādīja, ka tas ļoti labi darbojas. Brocēnu novads, piemēram, izdomāja, kā viņi apvienos dažādu skolu darbību, ko viņi dara uz vietas, kur viņi brauc, tas ir efektīvāk nekā sadrumstalot naudu pa skolām."
Pašvaldībām par izlietoto finansējumu būs jāatskaitās. "Tie tiks atzīti kā attaisnoti izdevumi, ja tie patiešām atbildīs pamata uzstādījumiem, saturiskajām jomām, skolēnu iesaistei un tā tālāk," uzsver Tūna. "Nebūs obligāto pasākumu, obligātās literatūras saraksta, bet būs jomas un vajadzēs pierādīt, ka šīs jomas ir pārklātas un visi skolēni iesaistīti."
"Pašvaldību līdzfinansējums netiek prasīts," norāda pasākuma pārstāve.
Jau tagad skolas mācību saturā iekļauj dažādus kultūrizglītojošus pasākumus, taču pagaidām tā ir katras skolas un atsevišķu skolotāju iniciatīva, bet ne noteikta valsts sistēma.
Kā liecina Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums "Projekta "Latvijas skolas soma" ieviešana izglītības iestādēs", pasākumus, kas notiek ārpus skolas, pašlaik visbiežāk ierosina un organizē̄ klases audzinātāji un skolu direktoru vietnieki. Arī pasākumu izvēli lielākajā daļā gadījumu nosaka šie paši cilvēki.
Pašlaik nepastāv vienotas izglītības politikas kultūras un profesionālās mākslas piedāvājuma veidošanai vispārizglītojošās skolās.
Visās klašu grupās vidējais ārpus skolas pasākumu apmeklējums ir 1-3 reizes mācību gadā. Visbiežākais pasākumu apmeklējums ir skolēniem no 1.-4.klasei, bet visretākais 10.-12.klasei. Savukārt vairāk nekā piektdaļa skolēnu mācību gada laikā nav piedalījušies nevienā kultūras pasākumā ārpus skolas.
Skolēnu aktivitātēm ir četri finansējuma avotu veidi: skolēnu ģimeņu brīvprātīgi ziedojumi, sponsoru nauda, skolas finansējums, pašvaldības finansējums un valsts finansējums. Galvenais finansējuma avots kultūras pasākumu apmeklējumam biļetēm ir skolēnu ģimeņu brīvprātīgi ziedojumi, liecina pētījums.
Visbiežāk skolēnu kultūras pasākumu apmeklējumu ierobežo biļešu cena. Tāpat ierobežojums saistīts ar transporta izmaksām un pieejamību, attālumu līdz norises vietai un skolēnu vecāku ierobežotajām finansiālajām iespējām.
Ar pētījumu var iepazīties šeit.
No 2016. gada septembra līdz decembrim trīs novados veikts iniciatīvas pilotprojekts.
Pilotprojektā piedalījās četras Brocēnu novada skolas, kurās ir aptuveni 700 skolēnu. "Par mums iedalīto naudas summu mēs saplānojām aktivitātes tā, ka katram skolēnam bija iespēja piedzīvot vismaz divas aktivitātes," norāda Brocēnu novada izglītības metodiskā darba vadītāja Laura Miķelsone.
"Pirmkārt, tā ir iespēja piedzīvot un līdzdarboties, katrs skolēns ir aktīvs procesa dalībnieks, ne tikai vērotājs," uzsver Miķelsone. "Otrs – mums izdevās sabalansēt laikmetīgo un tradicionālo, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski, lai jauniešus ieinteresētu kultūras procesā."
"Lielākais izaicinājums ir plānošana, kā šīs aktivitātes sabalansēt, lai tās būtu interesantas katram vecuma posmam, taču vienlaikus nebūtu balstītas tikai tradicionālajās vērtībās. Otrs izaicinājums ir līdzekļu sadale starp aktivitātēm, kas notiks uz vietas pašvaldībā un izbraucieniem," pieredzē dalījās Brocēnu novada pārstāve.
Savukārt Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna uzver, ka pilotprojekts norisinājies ar devīzi "Pirmo reizi".
"Kāds pirmo reizi paņēma rokās mālu, kāds pirmo reizi bija Daugavpilī teātrī, kāds pirmo reizi bija Rīgā, kāds pirmo reizi bija Nacionālajā mākslas muzejā un Nacionālajā teātri," pauž Salna. "Tā maska, ka "man nav interesanti", pazūd tajā brīdī, kad redzu savām acīm. Šodien arī pirmo reizi Ministru prezidents un ministre savām acīm redzēti."
Iniciatīva sāksies nākamgad septembrī.