Pēdējos gados 16.martā šī datuma vēsturiskā nozīme un leģionāru atcere ir atvirzīta otrā plānā, bet uzmanības centrā ir pasākumu dalībnieku viedokļu paušana. Par to liecina kaut vai tas, ka visām organizācijām, kas šajā datumā rīko kādus pasākumus, vienmēr ir jāpulcējas vienlaicīgi, norāda Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Ainārs Lerhis.
Abām pretēji domājošajām pusēm ir ārkārtīgi principiāls mērķis savu pozīciju aizstāvēt. Tā kā šis ir vēlēšanu gads, tad politiskie spēki ažiotāžu ap šo datumu arī aktīvi izmanto. "Mūs piespiež koncentrēties uz 16.martu, jo tam tiek pievērsta tik liela vērība."
"Radikāliem politiskajiem spēkiem ir vēlme izrādīt savu nostāju šajā jautājumā, bet varbūt bieži vien pietrūkst darbības sarežģītos un ilglaicīgāk risināmos jautājumos. Savukārt 16.marts ir tas brīdis, kad ielās vienam otram politiskajam spēkam ir zvaigžņu stunda," secina Lerhis.
Šogad gan salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm paredzamas pāris atšķirības. Ja iepriekšējos gados šajā datumā notiekošās aktivitātes izmantotas prokrievisko spēku centienos pierādīt, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kur atdzimst nacisms. Tomēr Krimas notikumu sakarā šogad šī tendence un propaganda ir īpaši izteikta.
"Nevar izslēgt, ka būs mēģinājumi salīdzināt un "savilkt" kopā situāciju Ukrainā [un Latvijā]. Tad Krievijas propagandā, ja kādā zemē atdzimst nacisms, tad tas tiek saistīts ar nacionālo politiku. Tādējādi jebkurš jautājums, kas saistīts ar latviešu valodas nostiprināšanu vai vēstures redzējumu, tiek ar to saistīts," skaidro pētnieks.
Tā sauktās antifašistu biedrības ir saistītas ar Krievijas organizācijām, tādēļ nevar izslēgt arī kaimiņvalsts centienus ietekmēt sabiedrības noskaņojumu Latvijā.
Lerhis arī pauž izbrīnu par to, kādēļ nostājas paušanai arī no politiķu, tostarp valdībā esošu valstsvīru un partiju, puses tiek izvēlēts tieši 16.marts, kad tikai dienu vēlāk – 17.martā -, kad varētu atzīmēt nacionālās pretestības kustības radīšanu. Turklāt šogad aprit tieši 70 gadi kopš Latvijas Centrālās padomes memoranda radīšanas.
"16.marts un 9.maijs – tie ir datumi, kas saistīti ar ļoti traģisku latviešu karavīru sašķelšanu divu valstu armijās. Varbūt tā vietā, lai tik ļoti saistītu karavīru piemiņu ar citu valstu armiju piemiņas dienām, labāk izvēlēties mūsu pašu atceres dienas – Lāčplēša dienu, nacionālās pretestības kustības radīšanas dienu. To arī pasaulē labāk saprastu, ja mēs uzsvērtu šīs nacionālās vērtības," norāda pētnieks.