Foto: F64
No 1.janvāra spēkā stāsies vairākas izmaiņas nodokļu sistēmā, ko Saeima pieņēma vienlaikus ar nākamā gada valsts budžetu, gan ieviešot jaunus nodokļus, gan mainot vairāku nodokļu likmes, gan to administrēšanas kārtību. Kopumā Saeima pieņēma 38 grozījumus dažādos ar nodokļiem saistītos likumos.

Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) jomā būtiskākās izmaiņas saistītas ar nodokļa likmes paaugstināšanu, kas no nākamā gada pieaugs no 23 līdz 26%. Paplašināta arī IIN bāze, iekļaujot tajā visus kapitāla ienākumus, piemērojot nodokļa likmi 10% dividendēm un procentu ienākumam, bet kapitāla pieaugumam - 15%.

Tāpat ar grozījumiem IIN Saeima ieviesa tā dēvēto "dienesta auto" nodokli, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt gūto labumu no darba devējam piederoša vieglā auto izmantošanas personīgajām vajadzībām. Ja spēkrata dzinēja tilpums ir līdz 1500 kubikcentimetriem ieskaitot, darba ņēmēja gūtais labums mēnesī būs 40 lati, bet mēnesī maksājamā nodokļa summa – 22,70 lati. Automašīnām ar dzinēja tilpumu no 1501 līdz 2500 kubikcentimetriem, ieskaitot, gūtais labums būs 70 lati mēnesī, bet nodoklis - 39,73 santīmi. Auto ar dzinēja tilpumu no 2501 līdz 3500 kubikcentimetriem gūtais labums būs 100 lati, bet nodoklis – 56,75 lati, savukārt, ja dzinēja tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus – gūtais labums būs 150 lati un nodoklis mēnesī sasniegs 85,13 latus.

Saeima arī nolēma samazināt darba devēja ar IIN neapliekamo dāvanu apmēru no minimālās mēnešalgas apmēra – 180 latiem - līdz nulle latiem.

Saeima arī paaugstināja IIN nodokļa likmi pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem), piemērojot tiem vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat ar IIN no nākamā gada apliks ienākumus no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, piemērojot meža īpašniekiem 10% likmi. Savukārt starpniekiem mežu darījumos piemēros saimnieciskās darbības normas.

Izmaiņas paredz iekļaut ar IIN apliekamā ienākuma aprēķinā summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī piemērot IIN ienākumam no iznomāta personāla. Tāpat ar IIN turpmāk apliks dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.

Tāpat Saeima samazināja ar IIN neapliekamo summu par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas no 4000 latiem līdz 2000 latiem gadā.

Mazāk nozīmīgas izmaiņas skārušas uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Saeimas lēmums paredz, ka no nākamā gada reprezentācijas izdevumu norma, ko drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma, samazināsies no 60% līdz 40%. Tāpat UIN aprēķināšanas vajadzībām 1,5 reizes palielinās izdevumos neiekļaujamo izmaksu daļu, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību un zaudējumiem, kurus radījusi sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Vienlaikus Saeima paplašināja iespējas UIN maksātājam pašiem noteikt samazinātus avansa maksājumus, ja ir samazinājies peļņas apmērs. Ja starpība starp valsts iestāžu provizoriski aprēķināto nodokli un paša nodokļa maksātāja noteiktiem samazinātajiem avansa maksājumiem nepārsniegs 20% no taksācijas gadā aprēķinātā nodokļa, piemaksājamo nodokļa summu neuzskatīs par nokavētu nodokļa maksājumu un tai nepiemēros nokavējuma procentus.

Lai palielinātu budžeta ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN), Saeima nolēma ieviest tā dēvēto "mājokļa nodokli" - dzīvojamām ēkām par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkstošiem latu nodokļa likme no nākamā gada būs 0,1%, par kadastrālo vērtību 40 001 – 75 000 latu - 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkstošiem latu - 0,3%.

Palielināta arī NĪN likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5%, nosakot minimālo nodokļa maksājumu pieci lati par katru nodokļa objektu – zemi vai ēku. Ar NĪN turpmāk ar atsevišķiem izņēmumiem apliks arī inženiertehniskās būves. Ar paaugstinātu likmi 3% apmērā apliks arī neapstrādātas lauksaimniecības zemes.

Saeima nolēma arī paaugstināt ikgadējo transportlīdzekļu nodevu, kas motocikliem no nākamā gada būs 24 lati (pašlaik 3 lati); vieglajiem automobiļiem ar svaru līdz 1,5 tonnai - 24 lati (pašlaik 12 lati); ar svaru 1,5 -1,8 tonnām - 48 lati (pašlaik 24 lati); ar svaru no 1,8 -2,1 tonnām - 75 lati (pašlaik 45 lati); ar svaru 2,1 -2,6 tonnām - 95 lati (pašlaik 54 lati); ar svaru 2,6 -3,5 tonnām - 115 lati (pašlaik 72 lati); bet ar svaru 3,5 tonnas un vairāk - 150 lati (pašlaik 78 lati).

Iepriekš nereģistrētiem vai pēc 2009.gada 1.janvāra ārvalstīs reģistrētiem vieglajiem
automobiļiem transportlīdzekļa nodokli turpmāk aprēķinās atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma, savukārt motocikliem - atkarībā no dzinēja tilpuma (m3).

Ar 2010.gada 1.janvāri minimālais akcīzes nodokļa līmenis cigaretēm būs 48 lati par 1000 cigaretēm, bet ar 2010.gada 1.februāri tiks paaugstināts akcīzes nodoklis vīnam un raudzētajiem dzērieniem no 40 latiem uz 45 latiem par 100 litriem jeb par 12,5%. Savukārt starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodoklis pieaugs no 42 latiem uz 45 latiem par 100 litriem jeb par 7,1%.

Lai gan šāds priekšlikums diskusijās izskanēja vairākkārt, līdz Saeimas balsojumam tomēr nenonāca iecere vēl paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tāpēc šī nodokļa likme nav mainīta, bet vairākas izmaiņas skārušas tā administrēšanas kārtību, kā arī palielināts PVN kompensācijas apmērs lauksaimniekiem no 12% uz 14%.

Ar grozījumiem PVN likumā noteikts, ka PVN deklarācijas par taksācijas gadu turpmāk būs jāiesniedz tikai atsevišķos likumā noteiktos gadījumos un noteikta īpaša PVN maksāšanas kārtība un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība ("kases princips") atsevišķām apliekamo personu grupām. Tāpat pagarināts nodokļa nomaksas termiņš valsts budžetā – no nākamā gada nodokļa nomaksas laiks būs līdz 20 dienām pēc taksācijas perioda beigām. Tāpat ar grozījumiem ieviesta jauna, pilnveidota pārmaksātā PVN atmaksas sistēma. Tā attieksies uz pārmaksātā PVN summu, kas izveidojusies pēc 2010. gada 1. jūlija.

Grozījumos precizēta arī preču importa darījumā ar PVN apliekamā importēto preču muitas vērtība un noteikta PVN iekasēšanas kārtība gadījumam, ja preču importēšanas brīdī nav zināma preču importa darījuma faktiskā vērtība.

Grozījumi arī paredz, ka darījumiem, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem, čekus vairs nevajadzēs apliecināt ar parakstu un spiedogu.

Jau vēstīts, ka Saeima 1.decembrī akceptēja nākamā gada valsts budžetu, kas paredz 500 miljonu latu konsolidāciju, kā arī daudzus nepopulārus lēmumus: nodokļu un nodevu palielināšanu, jaunu nodokļu ieviešanu, kā arī dažādu sociālo pabalstu samazināšanu. Priekšlikumus vairākām būtiskām nodokļu izmaiņām, piemēram, dabasgāzes nodoklim, progresīvajam mājokļu nodoklim un transportlīdzekļu nodevu paaugstināšanai, valdība iesniedza pēdējā brīdī pirms budžeta pieņemšanas, jo pēc sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem bija nepieciešams panākt budžeta konsolidāciju vēl par 57 miljoniem latu salīdzinot ar valdības iepriekš sagatavoto budžeta projektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!