Astronomiskais rudens sākas brīdī, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. To sauc par rudens ekvinokciju, savukārt Zemes dienvidu puslodē tad iestājas pavasaris.
Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par 11 minūtēm pārspēs nakts garumu.
Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25. septembrī, kad Rīgā saule lēks pulksten 7:14 un rietēs pulksten 19:16.
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Saskaņā ar Latvijas Folkloras biedrības apkopoto informāciju rudens vienādībās dažādas Eiropas tautas agrāk atzīmēja ražas svētkus un gada saulrietu, kad gaismas un tumsas mūžīgajā cīņā pārsvaru pamazām gūst tumsa. Rudens ekvinokcija tika svētīta trīs dienas.
Latvijas teritorijā rudens svinības jeb rudenāji laika gaitā piesaistīti Miķeļa dienai - 29.septembrim. Tā pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un Apjumībām, - ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Tādējādi ekvinokcijas svinības saplūda ar ražas novākšanas svētkiem, kuri ar laiku piesaistīti vienai dienai - Miķeļiem, kas tika saukti arī par Mīkaļiem un Mīklāli.
Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis - auglības un labklājības simbols. Jumis kā druvu auglības veicinātājs visplašāk bijis pazīstams Zemgalē.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā rudens ražas svētki tiks atzīmēti svētdien, 27. septembrī. Šajā dienā no pulksten 10:00 līdz 16:00 būs tirgus, ķirbju zupas duelis, labības kulšana ar kuļmašīnu, kā arī folkloras festivāls.