2015. gada nogalē tika izlemts, kā piedzīt sodu no ārzemniekiem, kuru ātrumpārkāpumu fiksējuši fotoradari, taču nu jau labu laiku Latvijā aktuāla ir problēma ar ārvalstīs reģistrētiem spēkratiem, kuri novietoti stāvēšanai neatļautā vietā, ignorējot Ceļu satiksmes noteikumus un nereti apgrūtinot satiksmi Rīgas ielās.
Atsevišķi ārvalstīs reģistrētu spēkratu īpašnieki Rīgā sodīti vairāk nekā 100 reizes, bet absolūtais līderis pēdējos gados ir saņēmis vairāk nekā 250 sodus par neatļautā vietā novietotu auto. Tās gan ir Rīgas pašvaldības policijas darbinieku aptuvenās aplēses, jo precīzas statistikas par katru konkrēto sodīto automašīnu nav.
Pagājušajā gadā ārvalstīs reģistrētām automašīnām Rīgas pašvaldības policija noformējusi 3624 protokolus – lēmumus par sodu par automašīnu noparkošanu neatļautā vietā, kas ir 7,5% no kopējā šāda veida pārkāpumu skaita. Pašvaldības policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis portālam "Delfi" gan skaidro, ka tas nebūt nenozīmē, ka Rīgā ir 3624 pārkāpēji, jo lielākā daļa šo pārkāpēju tiek sodīti vairākas reizes gadā. Daļa no šiem "antirekordistiem" kārtības sargiem jau ir labi pazīstami.
Sods par automašīnas nepareizu novietošanu ir 30 eiro vai 40 eiro atkarībā no apstākļiem. Savukārt, ja auto novietots invalīdu stāvvietā, sods ir 55 eiro. Pašvaldības policistiem nav zināms, cik sodītie īpašnieki par pārkāpumu norēķinās un cik nē, tomēr kārtības sargu pieredze liecina, ka absolūtais vairākums ārvalstīs reģistrēto automašīnu īpašnieku sodus nemaksā.
Portāla "Delfi" aplēses liecina – ja par nevienu no 3624 protokoliem nav samaksāts, tad pašvaldības un valsts budžetam secen gājuši 108 720 eiro, ja visiem uzliktais sods ir 30 eiro. Ja uzliktais sods visiem būtu 40 eiro, tad kopējā summa būtu 144 960 eiro, ko pašvaldība un valsts varētu iekasēt no negodprātīgiem automašīnu īpašniekiem.
Valsts policijā portālam "Delfi" skaidro, ka patlaban tiek risināts šis normatīvā regulējuma pilnveides jautājums. Mehānisms, kas tika ieviests, lai sodītu fotoradaru fiksētos ātrumpārkāpējus, bijis veiksmīgs, taču patlaban tas nedarbojas attiecībā uz sodiem par parkošanos neatļautā vietās, atzīst policijā.
Sadovskis gan piemetina, ka sodu neapmaksāšana nenozīmē, ka pašvaldības policisti šīs automašīnas ignorē. "Nav tā, ka Lietuvā, Igaunijā vai citviet reģistrētas automašīnas īpašnieks var novietot automašīnu, kur vien vēlas, jo noteikumi visiem ir vienādi, un arī šīm automašīnām tiek noformēti protokoli," stāsta pašvaldības policijas pārstāvis.
Tiesa gan, ja pārkāpējs sodu nesamaksā labprātīgi, tad pašlaik nav mehānisma, kā sodu izpildīt piespiedu kārtā jeb piedzīt no automašīnas īpašnieka. Pašvaldības policijā gan piemetina, ka pastāv arī citi mehānismi, kā kontrolēt to, lai autovadītājs ievēro stāvēšanas noteikumus. Ja automašīna uz brauktuves novietota vietā, kur nedrīkst stāvēt un tā traucē satiksmi, tad policijai ir tiesības šādu transportlīdzekli evakuēt. Tāpat evakuēt var tādu automašīnu, kura jau saņēmusi sodu par stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja astoņu stundu laikā automašīna nav pārvietota citur.
Piemēram, ja uz ietves tiek novietota ārvalstīs reģistrēta automašīna un pulksten 10 policija noformē protokolu, un pulksten 18 auto joprojām nav pārvietots, tad policijai ir tiesības to evakuēt. Ar "viltus invalīdiem" kārtības sargi cīnās līdzīgi -– pirmajā reizē šādai automašīnai noformē protokolu, bet, ja pārkāpums atkārtojas gada laikā, tad nākamreiz automašīnu no invalīdu stāvvietas evakuē.
Ja automašīna ir evakuēta, tad tās īpašnieks ir spiests samaksāt gan administratīvo sodu, gan auto pārvadāšanas un uzglabāšanas izmaksas. Tikai tad, kad automašīnas īpašnieks ir norēķinājies, viņš savu automašīnu var saņemt atpakaļ.
Eiropas Parlamenta un padomes direktīva, kas regulē pārrobežu informācijas apmaiņu, gādā, lai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiktu piemēroti vienlīdz godīgi kā vietējiem, tā ārzemju šoferiem. Taču šī direktīva paredz informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm tikai par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, drošības jostu nelietošanu, luksoforu aizliedzošā gaismas signāla neievērošanu, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, aizsargķiveres nelietošanu, ceļa joslas neatļauta izmantošanu un mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces lietošanu, vadot transportlīdzekli.
