Tikmēr 15% apstiprina, ka vispār nav interesējušies par digitālo televīziju.
Vēl daļa respondentu - 12% - atzīst, ka jau izmanto digitālo televīziju, tādēļ pārejas procesā neiedziļinās. Tikpat daudz aptaujas dalībnieku tā arī neizprot, kādēļ jāmaina televīzijas signāla apraide.
Tikai 14% aptaujas dalībnieku viedoklis par ciparu virszemes televīziju un tās ieviešanu ir pozitīvs.
Satelīttelevīzijas operatora "Viasat Latvija" vadītājs Valsts Ermansons norāda, ka "lielākā kļūda ir tā, ka paralēli tiek risināti vairāki fundamentāli jautājumi. Diskusijas gan par saturu, gan arī tehnisko aprīkojumu nav radījušas pārliecību, ka process tiek kontrolēts".
Jau ziņots, ka sākotnēji pāreju uz digitālo TV Latvijā bija plānots realizēt līdz 2011. gada 1.decembrim, taču nesen izskanējusi iespēja, ka pāreja varētu tikt īstenota daudz īsākā laikā - jau nākamgad, jo jau 2010.gada 1.marta ciparu apraide darbosies visā valsts teritorijā.
Vairāki telekanāli paziņojuši par iecerei jau nākamā gada sākumā pilnībā pāriet uz apraidi ciparu formātā, tostarp LTV7 uz šo formātu pāries no 1.janvāra, LTV1 no 1.marta, bet TV5 jau pārgājusi uz apraidi tikai digitālajā formātā. Televīzijas kanāls TV3 nākamgad tomēr nepāries uz ciparu televīzijas virszemes jeb digitālo apraidi, savukārt telekanāls LNT vienojies ar digitālās TV ieviesēju "Lattelecom" par savas programmas iekļaušanu virszemes digitālās televīzijas bezmaksas apraidē.
Tāpat vēl joprojām turpinās diskusija par nepieciešamību no valsts budžeta līdzekļiem segt digitālās TV uztveršanai nepieciešamo dekoderu iegādi maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuri pēc analogās apraides atslēgšanas varētu palikt bez iespējas skatīties televīziju. Digitālās TV ieviesējs "Lattelekom" jau brīdinājis, ka bez TV pēc pārejas uz digitālo apraidi varētu palikt 100 000 mājsaimniecību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
