Foto: LETA

11. februārī aprit gads, kopš Saeima ārkārtas sēdē apstiprināja Māra Kučinska (ZZS) izveidoto Ministru kabinetu. Portāls "Delfi" atskatās uz to, kāds bijis šis gads.

Uzticēšanās avansā

Pirms gada par Kučinska izveidoto valdību balsoja 60 deputāti, pret bija 32 deputāti no partijas "Saskaņa", Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai". Uzrunājot Saeimu, Kučinskis uzsvēra, ka Latvijai pašlaik nav vajadzīgi satricinājumi, bet gan skaidras, precīzi plānotas un ātri īstenojamas reformas vairākās nozarēs.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka, raksturojot situāciju Latvijā, tiek lietoti vārdi "sastingums" vai "stagnācija"," teica Kučinskis, aicinot valdību strādāt kā komandu. Vienlaikus viņš atzina, ka Saeima un sabiedrība viņa valdībai devusi lielu avansu.

Šī ir otrā valdība kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, ko vada ZZS pārstāvis.
Foto: LETA

Gada laikā valdībā demisionējis viens ministrs – veselības ministrs Guntis Belēvičs (tobrīd – ZZS). Viņš demisionēja pēc tam, kad nāca atklātībā tas, ka viņš saņēmis medicīniskus pakalpojumu Latvijas Onkoloģijas centrā, apejot rindu.

Pa pēdām valdības prioritātēm

Portālam "Delfi" ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību premjers skaidro, ka par spīti priekšvēlēšanu laikam "šobrīd nav bažu par iespējamo valdības nestabilitāti". Jautāts, kādi bija lielākie izaicinājumi pirmajā valdības gadā, Kučinskis norāda: "Panākt, lai resursi tiktu novirzīti izvirzīto prioritāšu īstenošanai, nevis atbilstoši iepriekš praktizētajam principam, kad finansējums tika katram pa druskai."

Tāpat izaicinājums bijis panākt, lai ministriju darbs tiktu pakārtots noteiktajām prioritātēm, kā arī jaunā veselības aprūpes modeļa izveide, izglītības reformas izstrāde un īstenošanas uzsākšana.

Premjers lepojas, ka gada laikā īstenotas dažādas Ministru kabineta noteiktās prioritātes. Piemēram, runājot par tautsaimniecību, Kučinskis iezīmē, ka pieņemts plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai un uzsākta reforma Valsts ieņēmumu dienestā.
Foto: LETA

Izglītībā ieviesta jauna pedagogu atalgojuma sistēma, kā arī sākts darbs pie izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas. Kučinskis arī ir priecīgs, ka izdevies rast papildu finansējumu šī gada budžetā veselības aprūpei un aizsardzībai.

Jautāts, ar ko tad gada laikā nav īsti sekmējies, Ministru prezidents atzīst, ka "nav izdevies pilnībā ieviest tā dēvēto horizontālo pieeju dažādu jautājumu risināšanā". Nav pilnībā panākts, ka vienas un tās pašas problēmas risināšanā iesaistās vairākas ministrijas.

Reformu pieteikšana

Decembrī un janvārī visas valdošās koalīcijas partijas piedzīvoja reitingu kritumu, bet īpaši straujš tas bija Kučinska pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Par ZZS janvārī bija gatavi balsot 10,5% aptaujāto, liecina SKDS dati. Kritumu, iespējams, veicināja sabiedrībā bažas izsaukušas budžeta pieņemšanas process un teju līdz pērnā gada beigām ilgušās neskaidrības par mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra portālam "Delfi" norāda, ka Kučinska valdības vērtējums no vienas puses ir pozitīvs, bet no otras – negatīvs. Neliels pārsvars ir pozitīvajiem momentiem, skaidro profesors.

Kā stabilākās valdības jomas Skudra min aizsardzību un lauksaimniecību. Tāpat eksperta ieskatā par spīti budžeta pieņemšanas procesam labi strādājusi gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrija. Taču tas izšķirošais moments vēl ir priekšā – nodokļu politikas reforma aprīlī.

Gada laikā veiksmīgi izvēlēta Valsts ieņēmumu dienesta jaunā vadītāja un Valsts kontrolieres atkārtota apstiprināšana arī profesora ieskatā ir pozitīva zīme. Bet lielais darvas piliens, ko varot dažādi interpretēt, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka meklējumi. "Šis jautājums nav atrisināts, un droši vien būs ļoti problemātiski risināms līdz pašvaldību velēšanām," norāda eksperts.

Lielākās problēmas ir vērojamas veselības sistēmas un izglītības sistēmas reformās. Skudra gan atzīst, ka citu valdību laikā vai nu reformu nebija, vai arī tās tika iesāktas un tad tika secināts, ka nevar turpināt. "Te tiek demonstrēta apņemšanās gan no ministru, gan no Kučinska puses un ir sperti kaut kādi soļi, kas liecina par to, ka apņemšanās varētu pārvērsties reālos darbos," skaidro eksperts. Par reformu veikšanu profesors liktu Kučinska valdībai sešas balles. "Ir visi pieteikumi, bet reāla nopietna izpildījuma vēl nav. It īpaši tas attiecas uz nodokļiem, veselību un izglītību."

"Tas sauklis sākumā bija par komandas darbu, sākumā tur ne īpaši veicās. Tagad pretrunas ir mazliet nogludinātas. Tas ļoti straujais ZZS reitinga kritums ir mazliet atvēsinājis ZZS politiķiem prātus un viņi sakarīgāk sākuši izturēties pret "Vienotību"," secina Skudra.

Otrdien, 14. februārī, Kučinskis ziņos par valdības rīcības plāna izpildi. Kā atzīst Skudra, tas būs gan viņa paša, gan pārējo ministru darba novērtējums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!