Nozīmīgs virziens Latvijas informatīvas telpas stiprināšanā ir valsts atbalsts kvalitatīvam Latvijā ražotam mediju saturam, liekot satura ražotājiem konkurēt par valsts atbalstu, 23.maijā, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem veltītajā partijas "Vienotība" domes sēdē, uzsvēra partijas priekšsēdētāja, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
"Ikvienā karā vissvarīgākā cīņa notiek par cilvēku prātiem un sirdīm, un mēs nevaram izlikties, ka, paejot malā vai spītīgi klusējot, mēs šo cīņu varam uzvarēt," viņa pauda.
Jau ilgāku laiku Latvija dzīvo informatīvā kara apstākļos, kuros mūsu valsts nelabvēļi cenšas to pasniegt kā neizdevušos valsti, kas nav pelnījusi pastāvēšanu. Līdz ar to Latvijas informatīvās telpas stiprināšana kļūst par vienu no drošības attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, uzsvēra Āboltiņa.
Viens no veidiem, kā stiprināt Latvijas sabiedriskos medijus un atbalstītu Latvijā ražoto mediju saturu, būtu Latvijas sabiedrisko mediju atbrīvošana no reklāmām, kompensējot medija attīstībai nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta. Tādējādi sabiedriskie mediji varētu justies drošāk par savām pozīcijām un plānot savus izdevumus ilgtermiņā. Ieguvēji būs arī citi Latvijas mediji, kuri varēs nostiprināt savas pozīcijas reklāmas tirgū un vairāk līdzekļu veltīt Latvijā veidotam mediju saturam, norādīja Āboltiņa.
Skaidrs, ka Latvijas medijiem ir grūti sacensties ar Krievijas kanāliem, ražojot pasaules mēroga ziņas vai lielbudžeta mākslas filmas un seriālus, tomēr Latvija ļoti efektīvi varētu iekarot iedzīvotāju uzmanību, piedāvājot tiem svarīgu lokālo saturu, uzrunājot klātesošos, norādīja Āboltiņa. "Nav mērķis piešķirt naudu kanālam un pēc tam domāt, ar ko to piepildīt, bet gan piedāvāt savu saturu tur, kur jau pašlaik uzkavējas krievvalodīgie skatītāji. Tie var būt gan nacionālā līmeņa, gan reģionālie kanāli," viņa pauda.
Domājot par Latvijas mediju telpas stiprināšanu, jāņem vērā tādi būtiski aspekti kā ilgtermiņa mediju attīstības tendeces visā pasaulē, lasītājiem aizvien biežāk drukāto mediju vietā izmantojot internetā pieejamo bezmaksas saturu, kā arī fakts, ka atsevišķas kaimiņvalstis tieši pašlaik iegulda milzu līdzekļus propogandas finansēšanai, kamēr pašmāju mediji krītošo reklāmas ieņēmumu dēļ bieži vien nespēj konkurēt ar ārvalstīs veidoto saturu, pauda "Vienotības" līdere.
