Piektdien bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš, ņemot vērā Saeimas lēmumu neļaut kratīšanas Šlesera dzīvesvietās, publiski aicināja Zatleru apsvērt parlamenta atlaišanu, sakot, ka prezidentam par to būtu "ļoti nopietni jādomā", kā arī ļoti nopietni jāpārrunā situācija ar politiskajiem spēkiem. Savukārt prezidenta kanceleja paziņojusi, ka sestdienas vakarā pēc atgriešanās no Centrāleiropas valstu prezidentu tikšanās Polijā Zatlers tiešraidē sabiedriskajā televīzijā un radio "uzrunās Latvijas tautu par stāvokli valstī".
Āboltiņa portālam "Delfi" atzina, ka šobrīd abi šie fakti daudzu uztverē tiek saistīti kopā, radot pamatu spekulācijām, ka Zatlers varētu paziņot par Saeimas atlaišanu. Tomēr spīkere atgādināja, ka Zatlers savulaik gan 2007.gada rudenī tā sauktās "lietussargu revolūcijas" laikā, gan pēc Vecrīgas grautiņiem 2009.gada janvārī apsvēris 9.Saeimas atlaišanas iespēju, taču neesot par to izšķīries, ko nesen arī pamatojis savā pirmā termiņa atskaites runā.
Viņa atzina, ka ir svarīgi, lai būtu mehānismi, kā regulēt noteiktas krīzes situācijas, tomēr Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka 10.Saeima ir ievēlēta pirms septiņiem mēnešiem un tās sastāvā ir sešdesmit jauni deputāti, kas parlamentā nonākuši pēc izsvērtas vēlētāju izvēles. Āboltiņa uzskata, ka šobrīd, kad ekonomikai jāpāriet "no stabilizācijas uz attīstību", parlamentam ir jāturpina darbs, lai valsts nenovirzītos no šī ceļa.
Āboltiņa joprojām uzskata, ka šis parlaments ir kvalitatīvāks par iepriekšējiem, jo to nedrīkstot vērtēt pēc viena balsojuma. Arī jauniešu parlaments un ārpolitikas debates, ko Āboltiņa ceturtdien pēc "Šlesera kratīšanas" balsojuma minēja kā argumentus Saeimas prestižam, ir šīs Saeimas jauninājumi, kas nav jāuztver ar izsmieklu. "Demokrātijā parlamenta atvērtība arī ir ļoti svarīga," sacīja Āboltiņa, aicinot vērtēt Saeimas darbību plašāk.
Spīkere uzsvēra, ka demokrātija ir gan "milzīga brīvība", gan "grūts un sarežģīts process", tāpēc to spēku, kas neatbalstīja kratīšanu deputāta mājās, vēlētājiem būtu jādod tam savs vērtējums. Tas attiecoties arī uz Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kas, neskaitot divus pret balsojošos deputātus, balsojumā atturējās, tomēr debatēs to nekādi nepamatoja, uzskata Āboltiņa.
Viņa norādīja, ka balsojums parādījis, ka "parlamentā ir dažādas vērtību sistēmas", tomēr šis ir pirmais balsojums, kas, saskaņā ar Āboltiņas vērtējumu, būtu uzskatāms par pretrunā tiesiskumam esošu. Spīkere, kas ir arī partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja, atgādināja, ka 2006.gada pavasarī JL "tieši Šlesera dēļ atstāja Aigara Kalvīša (TP) valdību, un toreiz ne ar kādu sabiedrības sapratni nesastapāmies".
Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam jānotiek tautas nobalsošanai. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
Savā aprīļa runā Latvijas Universitātē Zatlers skaidroja, ka 2007.gadā viņa izvēli nerosināt jaunas vēlēšanas noteica vairāki apsvērumi: "Pirmkārt, nebija parlamentārās krīzes, nepastāvēja Saeimas atlaišanai atbilstošs mehānisms un tiem, kas prasīja parlamenta atlaišanu, nebija kvalitatīva alternatīva politiskā piedāvājuma."
Līdzīga situācija bija izveidojusies arī 2009.gadā, kad uz Saeimas atlaišanu turpināja uzstāt daļa sabiedrības un arī politiķu, sacīja Zatlers, kura lēmumu toreiz noteica "atbildība par valsts nākotni". "Bija svarīgi, lai Saeima kopā ar valdību strādātu un īstenotu valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus, uzsāktu strukturālās reformas valsts pārvaldē un uzņemtos atbildību par smagiem un uz vēlāku laiku neatliekamiem lēmumiem," skaidroja Zatlers. Viņaprāt, to nebūtu izdevies panākt, ja "politiķi būtu ierauti pat divās (..) kampaņās – referendumā par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu kampaņās".
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē neatbalstīja KNAB lūgumu veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. KNAB lūdza veikt kratīšanu Šlesera faktiskajā dzīvesvietā Jūrmalā un deklarētajā dzīvesvietā Rīgā. Par kratīšanas atļaušanu balsoja 35 deputāti no "Vienotības" un Nacionālās apvienības, pret bija septiņi, bet atturējās 37.
KNAB vēstulē Saeimai norāda, ka 20.maijā birojā sākts kriminālprocess pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.