ACTA skeptiķi bīstas no garām tiesām, iebiedēšanas un 'vainas prezumpcijas'

Normālam Latvijas iedzīvotājam tās milzu naudas, ko prasa visādas sony izklaides kompānijas, utt - nav pa kabatai. Jāmeklē iespēja savādāk apskatīties, lai neatpaliktu no pasaules. Vispār tā kā politiķi ir vainīgi, ka iedzīvotājiem ir tik zema pirktspējas paritāte salīdzinot ar citām valstīm, tad tiem vajadzētu vairāk tā kā būt iedzīvotāju pusē un neforsēt notikumus krīzes apstākļos

Nav nemaz jādomā par ACTA, pietiek, ja paskatīsimies uz mūsu pašu AKKA/LAA. Dubultas nodevas par vienu un to pašu - radio klausīšanās publiskā vidē - nepietiek, ka maksā raidstacijas, vēl grib , lai maksā papildus arī radio klausītāji. Iznāk, ka man, ja lasu no grāmatas savam bērnam parkā (publiska vide) pasaciņu, arī kaut kas jāmaksā papildus tam, ka grāmatu esmu jau nopircis. Ko darīsim ar skolniekiem, kuri skolā publiski skaita dzejoļus. Cik jāmaksā par klausīšanos?
Autortiesību birokrātiska interpretācija ar mērķi gūt neadekvāti lielu labumu pamatojoties uz lobētu likumdošanu ir krimināli sodāma. Pēdējais laiks būtu pārskatīt dažus mūsu autotiesību likumus.

Mans online informācija ir mana, nevis ACTA's.

t

Vainas prezumcija..hmmmm man gan likās ka ir Nevainības prezumpcija... liekas kaut kas šajā virsrakstā nava kā vajaga:))))

vainas prezumpcija ir tad, kad tev tiesā vajadzēs pierādīt, ka neesi kamielis.

nost ar A©†A! cilvēki visā plašā Pasaulē, protestē pret shi†’o.

к ввам просто придут и скажут что вы виноваты, а вы ничего не докажете в свое оправдание.

Paldies, zināšu par ko nebalsot (=

> Patiesībā ACTA neparedz informācijas izplatīšanas ierobežošanu internetā vai individuālu personu interneta lietošanas novērošanu.

Līguma 27.3 punkts paredz ārpustiesas sadarbību starp kopēšanas tiesību turētājiem (ar autoriem tam bieži vien nav nekāda sakara) un interneta provaideriem; 27.4 punkts ļauj tiesību turētājiem iegūt lietotāja personas informāciju bez tiesas lēmuma uz aizdomu pamata; 27.1 punkts paredz iespēju "preventīvi" novērst turpmāku tiesību pārkāpšanu (lasi - atslēgt internetu). 23.4 punkts paredz kriminālatbildību par "līdzdalību" (lasi - interneta un hostinga provaideriem)

> Līguma 4. un 27.2-27.4 pantā iekļautas skaidras norādes uz pamatprincipiem - vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu, personas privātums u.c.

Neviens no līguma oriģinālā (angļu valodā) lietotajiem terminiem - "freedom of expression, fair process, and privacy" - nav juridiski saistošs. Ne vārda par taisnīgu tiesu ("fair trial") un procesu ("due process"). Vēl ļaunāk, 13. piezīme pie 27 panta atļauj aizsardzību interneta pakalpojumu sniedzējiem tikai pēc tam, kad ir nodrošinātas tiesību turētāju intereses.

Tātad Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce nodarbojas ar demagoģiju. Protams korporācijām izdevīgāk, ja vaina nav jāpierāda tiesā un tu tiec uzskatīts par vainīgu bez tiesas. Bet Juri, kāpēc valsts ierēdņiem tas ir izdevīgi?

Palkavnieks teica, ka šāda rīcība spiež "draugiem.tv" pārkāpt savu televīzijas licenci, kas paredz nacionālo kanālu - tostarp "TV3" - retranslāciju, un vienlaikus uzņēmumam ir ilgi jāgaida tiesa, kur pārsūdzēt agrāko tiesas lēmumu.
-----------------
Tas nozīmē, ka Licence nav pietiekami izstrādāta un neparedz šādus gadījumus.
Tas nebūt nenozīmē, ka Licenci varētu izmantot aizsegam.

Nēģeri Āfrikā arī protestē pret to, ka nelaiž Eiropā.
Nav viņiem tur naudiņas, tāpēc mums jābūt saprotošiem, jāielaiž un jādalās.

(Kaut gan latvietis (un ex Varšavas līguma valstu cilvēki vispār) savā mentalitātē = balts nēģeris).