Radziņš atzīmēja, ka šo regulējumu vajadzēja ieviest jau krietni agrāk, jo pašreiz Augstākās tiesas (AT) Senāts kasācijā lielākoties ir pārgājis uz rakstveida procesu, līdz ar to lieta netiek skatīta tiesas sēdē, un advokāta lomu sasaistīt tikai ar kasācijas sūdzības sagatavošanu nenozīmē panākt "pareizo efektu".
"Es domāju, ka ir jāiet solis uz priekšu un jau otrā tiesu instance ir jāpadara par advokātu procesu," akcentēja Radziņš, norādot, ka pretējā gadījumā tikai formāli kasācijas instancē kaut kas tiks izpildīts, bet nekas būtiski netiks sasniegts. Jautāts, vai advokāti savā starpā par šādām izmaiņām jau ir sprieduši, Radziņš apstiprināja šīs sarunas.
Advokāts minēja, ka par šādām regulējuma izmaiņām ir runāts arī Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma darba grupā, kurā darbojas arī Radziņš. "Advokāti gribētu šo jautājumu mainīt pavisam radikāli un civilprocesu padarīt par advokātu procesu kopumā, jo tas nav nekas ārkārtējs, un tāda prakse jau ir Portugālē un Spānijā," secināja advokāts.
Radziņš atzīmēja, ka vienlaikus persona, kas nav līdz galam kompetenta juridiskajos jautājumos, kavē tiesas procesu un lietas skatīšanu. "Demokrātija, kas mums valda civilprocesā, ir pārspīlēta," rezumēja Radziņš.
Savukārt zvērināts advokāts Ivars Grunte akcentēja, ka advokāti šādu kārtību visādā ziņā atbalsta, norādot, ka šādus priekšlikumus bija mēģināts atbalstīt jau sen. Tāpat advokāts atsaucās uz senatora Zigmanta Genca sacīto AT plēnumā, kurā viņš akcentēja advokātu procesa nepieciešamību kasācijas kārtībā.
"Zvērinātu advokātu institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā procesu padarīt profesionālāku un efektīvāku. Ja būtu tikai advokātu process kasācijas instancē, tad tā būtu zināma garantija kvalitātei," minēja Grunte, akcentējot, ka tajos gadījumos, ja kasācijas sūdzību sastāda personas, kas nav juristi, tad lielā skaitā gadījumu kasācijas tiesvedības nemaz netiek ierosinātas.
Advokāts skaidroja, ka daudzās Eiropas valstīs jau pastāv tāda sistēma, tāpēc "mēs nebūtu nekādi novatori". Savukārt, atsaucoties uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas atzina šādu kārtību par prettiesisku, Grunte minēja, ka, pēc viņa domām, tas vairs nav tik aktuāli.
Jautāts, vai tomēr tas neierobežotu cilvēku tiesības uz tiesāšanos, Grunte akcentēja, ka kvalitāte, kas "nāk no zvērinātu advokātu vidus", tomēr ir augstāka, to apliecina arī eksaminācijas veikšana un kvalifikācijas uzlabošana. Tāpat Grunte atzīmēja, ka Zvērinātu advokātu padome jau patlaban domā, kā šīs izmaiņas realizēt, un process notiek.
Kā ziņots, Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) nesen norādīja, ka civilprocesa paātrināšanai un kvalitatīvas iedzīvotāju interešu pārstāvības nodrošināšanai, Saeimai būtu jāatsāk diskusija par iespēju atgriezties pie prasības, ka kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas izskata ar advokāta starpniecību.
"Civilprocesa likums nosaka, ka kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumus un apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Tātad ir nepieciešama tiesību normu analīze, iztulkošana, interpretācija, problēmjautājumu identificēšana, kā arī spēja argumentēti pierādīt procesuālo tiesību normu pārkāpumu. Tam ir nepieciešamas ne vien labas akadēmiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas, kuras piemīt zvērinātiem advokātiem," par Lībiņas-Egneres viedokli aģentūru LETA informēja Reformu partijas preses pārstāve Daiga Holma.
2002.gada 31.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas noteica, ka ar 2003.gada 1.janvāri kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas risina ar advokāta starpniecību un kasācijas sūdzību paraksta advokāts. Taču jau 2003.gada 27.jūnijā Satversmes tiesa šīs normas atzina par neatbilstošām Satversmes 92.pantam un spēkā neesošām no 2003.gada 1.janvāra.