Foto: LETA
Latvijas Zvērināto advokātu padome (LZAP) sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka LZAP kļūst par maksātnespējas procesa administratoru profesionālo organizāciju, kura pārņem līdz šim Administratoru asociācijas veiktās funkcijas, tādā veidā nodrošinot gan maksātnespējas jomas reputācijas jautājumu sakārtošanu, gan arī pielīdzinot Latvijā spēkā esošās maksātnespējas norises un uzraudzības normas Eiropas attīstītāko valstu modelim, informēja LZAP.

Atbilstoši likumprojektam, LZAP apmācītu un sertificētu administratora amata pretendentus, organizētu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, īstenotu atkārtotu sertificēšanu, uzturētu izsniegto, pagarināto, izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistrus, kā arī izbeigtu un apturētu administratoru sertifikātu darbību un tos anulētu.

LZAP arī akcentē - pretēji esošajam modelim, kur maksātnespējas administratoriem ir brīva izvēle - būt vai nebūt profesionālās organizācijas Administratoru asociācijas biedriem - likumprojekts nosaka, ka, tāpat kā Somijā un Vācijā, paredzēts, ka visiem administratoriem obligāti jāiekļaujas LZAP un jāiestājas advokatūras rindās.

Vienlaikus, ņemot vērā administratoru intereses, kas nav zvērināti advokāti, LZAP likumprojekts paredz pārejas periodu, nosakot, ka administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti līdz nākamā gada janvārim, prasība par atbilstību advokāta statusam piemērojama no 2021.gada 1.janvāra.

"Administratoru uzraudzība noritēs atbilstoši advokātu uzraudzības standartiem, piemērojot jau vairāk nekā 90 gadu funkcionējošu un sevi pierādījušu disciplināratbildības un profesionālās ētikas uzraudzības sistēmu," norāda LZAP padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš.

Savukārt LZAP padomes loceklis Andris Rukmanis akcentē, ka likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt šonedēļ. Vienlaikus LZAP pagaidām gan nekomentēja to, vai rosinātās izmaiņas gūs atbalstu deputātu vidū. Vienlaikus gan viņš norādīja, ka vasarā atsevišķi deputāti padomei ir norādījuši - ja vēlas izmaiņas, tad lai nāk klajā ar rosinājumiem.

Pagaidām gan LZAP par konkrēto likumprojektu nav runājusi ar Tieslietu ministriju.

Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne pastāstīja, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir izveidojis darba grupu Maksātnespējas likuma pilnveidošanai, kas regulāri sanāk kopā, lai diskutētu par konstatētajiem problēmjautājumiem un meklētu risinājumus maksātnespējas regulējuma pilnveidei.

Darba grupā piedalās arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, kuri līdz šim ne reizi nav nākuši ar publiskajā telpā izskanējušajiem priekšlikumiem maksātnespējas jomas administrēšanā un administratoru profesijas reformā.

Tieslietu ministra ieskatā maksātnespējas procesu administrēšanu jāveic speciāli apmācītām personām, kurām piemīt specifiskas zināšanas maksātnespējas jomā. Ministrs uzsver, ka patlaban maksātnespējas jomā, tostarp administratoru sertificēšanā un apmācībā, nepieciešama stingra valsts uzraudzība. Tādējādi tiktu attīrītas maksātnespējas procesa administratoru rindas no negodprātīgajiem un nostiprināta uzticība maksātnespējas procesam kopumā, nodrošinot tā caurskatāmību un palielinātu administratora profesijas prestižu.

Tieslietu ministrija turpinās darbu Maksātnespējas likuma pilnveidošanas darba grupā un atbilstoši nepieciešamībai piedalīsies Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs jaunu likumdošanas iniciatīvu gadījumā.

Jau ziņots, ka Saeimā veiktas izmaiņas likumā, kas maksātnespējas administratoriem no 2016.gada 1.janvāra paredz noteikt valsts amatpersonas statusu.

Grozījumi nosaka, ka uz maksātnespējas administratoriem attieksies vispārējie amata savienošanas ierobežojumi, tostarp, amatpersona savu amatu varēs savienot arī ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona.

Tāpat maksātnespējas administratoriem paredzēts noteikt komercdarbības un speciālos dāvanu pieņemšanas ierobežojumus, liedzot divus gadus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas gūt ienākumus vai pieņemt dāvanas no subjekta, kura maksātnespējas procesu viņš ir administrējis. Maksātnespējas administrators nedrīkstēs administrēt procesu subjektam, no kura viņš iepriekšējo divu gadu laikā saņēmis dāvanas.

Grozījumu tālāko virzību neatbalstīja Latvijas Zvērinātu advokātu padome, uzsverot, ka izmaiņas nav pieļaujamas, kamēr Satversmes tiesā nav izskatītas ierosinātās lietas par valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem, kā arī nav pieņemts regulējums, kas noteiktu administratoru darbības ierobežojumu saturu. Tāpat valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem neatbalsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!