Aglonas novada Tūrisma informācijas centrā gan norāda, ka šogad svētkos varētu būt piedalījies mazāk cilvēku, nekā pērn, taču, tā kā policija pagaidām vēl nav apkopojusi tās rīcībā esošos datus, arī Tūrisma informācijas centram vēl precīzu datu nav, jo tas apkopo Aglonas bazilikas datus un policijas sniegto informāciju. Pērn svētkos piedalījušies ap 200 000 cilvēku.
Uz svētkiem Aglonā bija sanākušas 42 svētceļnieku grupas gan no lielo Latvijas pilsētu draudzēm gan mazākām draudzēm. Lielākā grupa - 65 cilvēki - bijuši no Rīgas, tāpat liela bijusi viena grupa no Rēzeknes. Tāpat uz Aglonu bija atbraukuši 25 svētceļnieki - riteņbraucēji no Kolkas. Viņi nobraukuši 600 kilometrus.
Tāpat Aglonā bijuši svētceļnieki no Holandes, Vācijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas, kā arī Lielbritānijas.
Jau vēstīts, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kas tiek svinēti 15.augustā, ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā.
Svinības šogad sākās jau 11.augustā un turpinājās līdz 15.augustam. Svētku priekšvakarā - 14.augustā - notika gadskārtējais Tautas krusta ceļš, kas katru gadu kopīgā lūgšanā vieno vairākus tūkstošus ticīgo. Kulmināciju svētki sasniedza dievkalpojumā 15.augusta dienas vidū. Tradicionāli galvenajā svētku dievkalpojumā piedalās augstas Latvijas un citu valstu amatpersonas.
Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450.gadu, bet Francijā svētki tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo svētku svinēšanas tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700.gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci - koka dievnamu un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.
Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.
Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.
