Foto: F64
Sabiedriskā transporta padome piektdien uzdeva Autotransporta direkcijai sagatavot iesniegšanai Rīgas domē rosinājumu nākotnē ierīkot sabiedriskā transporta joslu Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē virzienā uz Kurzemi, lai mazinātu sastrēgumu ietekmi uz sabiedriskā transporta kustību.

Vairāki klātesošie, tostarp padomes locekļi, atzina, ka būtiska problēma ir sastrēgumi, darba dienas izskaņā dodoties virzienā no Rīgas centra uz Kurzemi.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LLPA) prezidents Ivo Ošenieks aicināja Sabiedriskā transporta padomi vērsties Rīgas domē ar lūgumu virzienā pilsētā ieviest sabiedriskā transporta joslu virzienā uz Kurzemi. "Izbraucot uz Latgali, braucot pa Krasta ielu, Maskavas ielu ir sabiedriskā transporta josla, un, ja skatāmies uz Brīvības ielu, arī lielā posmā ir sabiedriskā transporta josla. Taču braucot uz Kurzemes pusi, viens no [satiksmes plūsmu] bremzējošajiem elementiem ir sabiedriskā transporta joslas trūkums, tāpēc no rīta ir problēmas iebraukt pilsētā un vakarā atkal ir problēmas izbraukt ārā," sacīja Ošenieks.

Viņš atzina, ka LLPA vairākkārt ir vērsusies Rīgas domē ar lūgumu ierīkot sabiedriskā transporta joslu attiecīgajā Rīgas daļā, taču allaž saņēmusi atteikumu, kas pamatots ar pārāk šauru ceļu papildu sabiedriskā transporta joslas ierīkošanai. LLPA prezidenta ieskatā, sabiedriskā transporta joslu attiecīgajā vietā ir iespējams ierīkot.

Sabiedriskā transporta padome vienojās uzdot Autotransporta direkcijai sagatavot iesniegšanai Rīgas domē rosinājumu nākotnē ierīkot sabiedriskā transporta joslu Rīgā virzienā Kurzemi, izvērtējot, kurā ceļa posmā ir vislielākā noslodze. Padomē pieļāva, sabiedriskā transporta joslu varētu ierīkot uz Salu tilta, taču tas vēl jāvērtē.

Precīzs termiņš, cik ilgā laikā Autotransporta direkcijai jāsniedz attiecīgais priekšlikums Rīgas domē, netika nozīmēts.

Sabiedriskā transporta padome sēdē arī uzklausīja Autotransporta direkcijas sniegto informāciju par to, ka 2018.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo periodu vidējais sabiedrisko transportlīdzekļu vecums ir samazinājies līdz 9,88 gadiem, pretēji 2017.gada pirmajam pusgadam, kad tie bija 11,10 gadi. Direkcijā norādīja, ka turpinās arī darbs pie sniegto pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas, tostarp pasažieru pārvadāšanas ātruma samazināšanas.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!