Pēc pirmās sarunas ar personālatlases kompāniju, kas uzrunā iespējamos kandidātus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aina nav īpaši iedvesmojoša, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Daļa uzrunāto kandidātu norādot, ka nevēlas saņemt publisku nosodījumu, kā arī nevēlas, lai viņu ģimenes un radinieki ciestu no pārlieku lielas publicitātes.
Krieviņš uzskata, ka ir sasniegta zināma "kritiska robeža", kad visas neizdarības tiek noveltas tikai uz ierēdniecību. Ir nepieciešams ļoti aktīvi stāstīt, ko valsts pārvalde dara, jārunā par klientu apkalpošanu un jāveic citi pasākumi, lai šo situāciju labotu, uzsvēra Krieviņš.
Jau vēstīts, ka Valsts kanceleja 6.septembrī izsludināja otro atklāto konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pieteikties konkursā var līdz 7.oktobrim.
Lai nodrošinātu sekmīgu atlases procesu, Valsts kanceleja piesaistījusi personālatlases kompāniju SIA "Eiro personāls".
Pretendentu atlase notiks trijās kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude. Savukārt trešajā kārtā personālvadības speciālisti vērtēs pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.
Jau vēstīts, ka šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija nolēma nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.
