Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra noliedz nozares ministra publiski paustās aizdomas, ka padome viltojusi studiju programmu izvērtējumu valsts augstskolās, norādīja Vētra.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ceturtdien paziņoja, ka ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP ir labojusi ārzemju ekspertu novērtējumus.
Vētra to nosauca par muļķībām.
"Ekspertu grupas galaziņojums ir ziņojums, ko paraksta visi eksperti. Anketas ir darba materiāls, kas tika aizpildītas dažādā formā, bet tas ir darba dokuments. Ministrija izrauj no konteksta ārā vienu darba materiālu, uztaisa savu pētījumu un tagad pārmet, ka ir bijuši falsificētu materiāli, kas, protams, ir pilnīgas muļķības un neatbilst patiesībai," pavēstīja Vētra.
Viņš arī noraidīja Latvijas Universitātes Senātā ceturtdien izskanējušo kritiku, ka AIP vadītajā studiju programmu izvērtējumā ir vairākas būtiskas nepilnības. Darbs esot paveikts atbilstoši dotajam uzdevumam.
"Neviens izvērtējums nedos atbildi par visu, kas notiek augstākajā izglītībā. Mēs izvērtējām to, kas mums bija deleģēts ar valdības noteikumiem. Šajā aspektā izvērtējums ir veikts pilnvērtīgi. Par to nav nekādu šaubu," uzskata Vētra.
Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta ietvaros divu gadu laikā par ESF līdzekļiem tika veikts sīks studiju programmu izvērtējums augstākās izglītības iestādēs Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija, balstoties uz to, programmas vēlreiz pārvērtēja. Tas radījis spriedzi augstskolu un ministra attiecībās. Vairākas augstskolas prasa Ķīļa demisiju.
AIP paziņojumā medijiem uzsver, ka kopumā projekta īstenošanas laikā tika veiktas vienpadsmit pārbaudes, līdz ar to nekāda projektu datu falsifikācija nav iespējama. Programmu iedalīšanu trijās grupās veikuši eksperti, nevis AIP darbinieki.
"Ekspertu vērtējumi bija balstīti uz kompleksi iegūtu informāciju – gan uz kvantitatīviem datiem, gan ziņojumiem par studiju programmu kvalitāti un studiju virzienu kopumā, gan uz augstskolu un studiju programmu faktisko apsekošanu. AIP atkārtoti pauž neizpratni un bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvo programmu ranžējumu, kas balstīts tikai un vienīgi uz kvantitatīvo datu vērtējumu, piemērojot kļūdainu metodiku," sacīts paziņojumā.
Ķīļa paziņojumu par iespējamo studiju programmu datu viltojumu AIP īstenotā projekta pārstāvji vērtē kā mēģinājumu Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku nekompetenci novelt uz citu institūciju, lai novērstu sabiedrības uzmanību no IZM bezdarbības, aizkavējot studiju virzienu akreditāciju Augstskolu likumā noteiktajos termiņos, kas savukārt var novest pie Latvijas augstākās izglītības diplomu starptautiskas neatzīšanas.
"Es būtu ļoti priecīgs, ja dialogs pēc gada un viena mēneša [kopš Ķīlis ir amatā] vispār sāktos, jo kopš tā laika tāds nav bijis," vienlaikus piebilda Vētra, atbildot uz jautājumu, kādu redz turpmāko sadarbību ar ministru pēc šādiem paziņojumiem.
Viņš par situācijas risinājumu uzskata normatīvajos aktos noteikto – AIP ir uzlikts par pienākumu sagatavot valsts budžeta vietu sadalījumu augstskolās, izejot no studiju programmu novērtējuma, kas veikts ESF projekta laikā.
"Es neko citu nevaru pateikt, kā tikai to, ka, manuprāt, šajā situācijā stingri jāpieturas pie normatīvajiem aktiem un deleģējuma, kas katrai institūcijai dots. Šeit nekādas brīvas interpretācijas nevar būt. Regulējums paredz, ka, pamatojoties uz AIP veikto ekspertu izvērtējumu, padomei ir jāsagatavo 2013.gadā valsts budžeta vietu sadalījuma projekts un tas ir jāiesniedz izglītības ministram apstiprināšanai," sacīja Vētra.
Projekts varētu būt gatavs decembra sākumā.
