Aizdomas par nelikumīgu ziloņu izmantošanu Rīgas cirkā  (102)

Dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība" aprīlī lūdza Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pārbaudīt šo ziloņu dokumentus, veselības stāvokli, turēšanas apstākļus un to atbilstību Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Pēc pārbaudes Rīgas cirkā PVD un Dabas aizsardzības pārvalde nekādus pārkāpumus nekonstatēja.

PVD atbildes vēstulē biedrībai gan netika sniegta prasītā informācija par dzīvnieku izcelsmi, tādēļ "Dzīvnieku brīvība" sazinājās ar Vācijas dabas aizsardzības pārvaldi un saņēma dokumentu kopijas, kas pierāda, ka Rīgas cirka izrādēs izmantotie ziloņi Sonja un Vana Mana ir sagūstīti savvaļā un pieder pie apdraudētu sugu dzīvniekiem.

Latvijā prasības dzīvnieku izmantošanai cirkā nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 959. "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās". Tajos noteikts, ka apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekus izmantot atrakcijās drīkst tikai tad, ja tie ir dzimuši nebrīvē vai izolēti no dabiskajiem apstākļiem traumu vai ar eksistenci nesavienojamu apstākļu dēļ. Līdz ar to ir nopietns pamats aizdomām, ka ziloņu Sonjas un Vana Manas izmantošana Rīgas cirkā ir pretlikumīga.

Biedrība jau pagājušajā nedēļā lūgusi PVD un Dabas aizsardzības pārvaldi steidzami skaidrot šo situāciju un novērst iespējamos likuma pārkāpumus Rīgas cirkā, taču atbildīgās iestādes ar atbildi joprojām kavējas.

"Šobrīd saņemtā informācija apstiprina klajus likumdošanas pārkāpumus Rīgas cirka darbībā, tādēļ mūs izbrīna, ka PVD un Dabas aizsardzības pārvalde nespēj operatīvi sniegt atbildes uz jautājumiem par normatīvo aktu piemērošanu savā kompetences sfērā," situāciju komentē biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons. "Tas rada pamatu aizdomām, ka Rīgas cirks jau gadiem pārkāpj likumu, izmantojot savvaļā sagūstītus apdraudētu sugu dzīvniekus," piebilst Andersons.

Biedrība atzīst, ka dzīvnieku aizsardzības organizācijas visā pasaulē atzīst, ka dzīvnieku cirks ir problemātisks daudzos aspektos. Cirka dzīvnieki tiek turēti ieslodzīti šauros krātiņos vai pieķēdēti, izolēti no savām ģimenēm, bez iespējām paust savu dabisko uzvedību. Viņus regulāri transportē lielos attālumos, ilgstoši turot ieslodzītus šauros kravas furgonos. Lai panāktu, ka dzīvnieki izpilda sugai neraksturīgas darbības, nereti tiek pielietota vardarbīga dresūra, kuras laikā dzīvnieki tiek fiziski ietekmēti vai atstāti bez pārtikas un ūdens. Stresa un nepiemēroto dzīves apstākļu dēļ cirka dzīvnieki bieži cieš no psihiskām un fiziskām saslimšanām un mirst pāragrā nāvē.

Nepieciešamību kritiski izvērtēt tradīcijas un atteikties no dzīvnieku cirka jau ir sapratušas daudzas pasaules valstis. Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta Beļģijā, Austrijā, Nīderlandē, Izraēlā, Grieķijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Kiprā, Bolīvijā, Panamā, Kolumbijā, Kostarikā un citur. Lielbritānijas valdība apņēmusies ieviest aizliegumu drīzā nākotnē, daudzās citās valstīs netiek izsniegtas atļaujas dzīvnieku cirka izrādēm. Pateicoties augošam sabiedrības pieprasījumam, aizvien vairāk pasaules klases cirku izvēlas atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.