Satversmes tiesa (ST) ir secinājusi, ka norma likumā "Par Robežsardzi", kura neļauj robežsargiem apvienoties arodbiedrībās, nesamērīgi ierobežo pamattiesības un tādēļ neatbilst Satversmei, portālu "Delfi" informēja ST pārstāve Līna Kovalevska.
Robežsardzes likuma 49. panta pirmā daļa paredz, ka robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos. Ar šo pantu nemierā bija Tiesībsargs, kurš vērsās ST, norādot, ka Satversme ikvienam garantē tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās un valsts aizsargā arodbiedrību brīvību."
Tiesībsargs uzskatīja, ka apstrīdētajā normā paredzētais tiesību ierobežojums, proti, aizliegums robežsargiem dibināt arodbiedrības, ir nesamērīgs un sabiedrībā nepastāv vajadzība pēc tāda ierobežojuma.
ST norādīja, ka likumdevējam ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus, kas ļautu personām apvienoties arodbiedrībās un tādējādi īstenot savu biedrošanās brīvību. Vienlaikus tiesa atzina, nosakot valsts dienesta attiecībās esošo personu tiesības un pienākumus, likumdevējam ir salīdzinoši lielāka rīcība brīvība, nekā, piemēram, regulējot darba tiesiskās attiecības, kas dibinātas uz darba līguma pamata.
Personas, kurām uzticēta valsts uzdevumu pildīšana, atrodas publiski tiesiskās attiecībās ar valsti un šajās tiesiskajās attiecībās nedarbojas pušu vienlīdzības princips. Valsts dienesta attiecības netiek dibinātas, noslēdzot darba vai kādu citu līgumu, bet veidojas, kompetentām valsts institūcijām ieceļot personu amatā. Ņemot vērā valsts dienesta lomu un uzdevumus, valsts ir tiesīga vienpusēji regulēt dienestā esošo personu tiesības un pienākumus.
Tomēr, reglamentējot tiesiskās attiecības valsts dienestā, likumdevējs ir tiesīgs noteikt tikai tādus pamattiesību ierobežojumus, kas dienesta attiecībās ir nepieciešami, uzskatīja ST.
Tiesības apvienoties arodbiedrībās veido minētās pamattiesības materiāltiesisko aspektu. Šādas robežsargu tiesības pašas par sevi nerada draudus valsts vai sabiedrības drošības interesēm. Savukārt arodbiedrību brīvības īstenošanas dažādām procesuālajām izpausmēm, kā, piemēram, tiesībām organizēt streikus un piedalīties tajos, var būt ietekme uz valsts vai sabiedrības drošības interesēm.
ST atzina, ka apstrīdētajai normai, ir leģitīms mērķis – sabiedrības drošības aizsardzība. Valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes aizsardzības labad ir nepieciešams nodrošināt precīzu un netraucētu Valsts robežsardzes darbību.
Vienlaikus tiesa atzina, ka leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Piemēram, Valsts robežsardzes netraucētu darbību nodrošina Robežsardzes likuma 49. panta pirmajā daļā ietvertais absolūtais aizliegums robežsargiem organizēt streikus un piedalīties tajos.
Līdz ar ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības un tādējādi neatbilst Satversmei.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā.