Ceturtdien, dienu pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, valsts lielākā augstskola - Latvijas Universitāte (LU), vēlē savu rektoru. Kandidāti šim amatam ir profesors Juris Borzovs un zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Viņi abi pirmsvēlēšanu laikā saņēmuši asu kritiku, tostarp par akadēmisko vardarbību pret studentiem, kā arī par nespēju skaidri definēt savu vadības komandas sastāvu.
Pašreizējais LU rektors Mārcis Auziņš vērtējis, ka abi kandidāti ir ļoti spēcīgi, taču atteicies kādam no tiem sniegt publisku atbalstu vien norādot, ka jebkurā gadījumā LU būs ieguvēja.
LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs saņēmis kritiku par vairākiem ētikas normu pārkāpumiem, tostarp akadēmisko vardarbību pret studentiem.
Muižnieka gadījumā ētikas vai citi formāli pārkāpumi nav fiksēti. Tomēr viņš publiski kritizēts par nespēju laicīgi nosaukt savu rektora "komandas sastāvu".
Borzovs savu potenciālo rektora vadības komandu nosauca aptuveni divas nedēļas pirms vēlēšanām, bet Muižnieks vien divas dienas pirms vēlēšanām atklāja garu sarakstu ar potenciālajiem rektora tuvākajiem palīgiem.
Pēc portāla "Delfi" rīcībā esošās informācijas, Muižnieks bijis viens no atbildīgajiem, kas pieļāvis tā dēvēto doktora grādu skandālu. Jau ziņots, ka LU, kam nebija tiesību piešķirt doktora grādus mākslā, laikā no 2008. līdz 2012.gadam piešķīrusi vismaz divus šādus doktora grādus.
Pēc skandāla Muižnieks taisnojās, sakot: "Plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas, ka LU nav bijusi tiesīga piešķirt doktora grādu "Māksla", nav patiesas, jo šo ziņu izplatītāji nav izlasījuši noteikumus, uz kuriem paši atsaucas". Neskatoties uz šo Muižnieka skaidrojumu un neatkāpšanos no sava viedokļa, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) tomēr lēma pretēji.
Vēlāk gan, atbildot aizrādījumiem, pati LU atzina, ka promocijas procesa tiesiskums, piešķirot doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē, ir apšaubāms un augstskola nevar nodrošināt tādu lietas izskatīšanas procedūru, kurā efektīvi tiktu aizsargātas privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Kandidātu atbalsta ziņā LU šobrīd ir sašķelta, un neviens no pretendentiem uz amatu nebauda manāmu atbalstu.
Viens no LU Satversmes sapulces dalībniekiem, kāds sociālo zinātņu profesors, kurš vēlējās palikt anonīms, portālam "Delfi" situāciju vērtēja, sakot: "Situācija ir diezgan smaga, no malas vispār izskatās, ka LU Torņkalna projektu izmaksu dēļ ir uz bankrota robežas. Publiski neliels pārsvars izklausās Borzovam, bet, no otras puses, aiz Muižnieka stāv teju visa fizmatu mafija. Varētu arī neievēlēt nevienu."
Arī LU studenti, kuriem Satversmes sapulcē ir 75 vietas, pirms balsojuma nav devuši mājienus, ka vairākums varētu atbalstīt vienu no kandidātiem. Lai gan formāli ir LU Studentu padomes (LU SP) balsojums ar kuru izteikts atbalsts Muižniekam, praktiski studentu vidē norit asas diskusijas par to, kurš varētu būt labākais no abiem kandidātiem.
Atbalsts Muižniekam tika izteiks vien divas dienas pirms vēlēšanām pēc kopīgas studentu un abu kandidātu diskusijas."Tiekoties ar LU zinātņu prorektoru Indriķi Muižnieku, LU SP pārstāvji saņēma skaidru atbalstu daudzām iecerētām akadēmiska un sabiedriska rakstura aktivitātēm, piemēram, studiju satura kvalitātes jautājumu risināšanai, veicinot studentu pārstāvju un LU administratīvā personāla ciešāku un efektīvāku sadarbību, augstskolas sabiedriskās dzīves pilnveidošanai, kā arī LU Absolventu kustības izveidei," skaidro LU SP priekšsēdētāja Santa Zarāne.
Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to LU Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.
Satversmes sapulcē kopumā piedalās 300 dalībnieku, balsojums ir aizklāts.
Indriķa Muižnieka vadības programma pieejama šeit.
Jura Borzova vadības programma pieejama šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
