Foto: Publicitātes foto

Akreditācijas process, kura šogad tika uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) Akreditācijas komisija, izgāzās, akreditācija tika veikta formāli, nevis pēc būtības, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.

"Kā zinām, akreditācijas process šogad izgāzās. Es, protams, varu būt lepns un teikt, ka visas programmas Latvijas Universitātē ir akreditētas uz sešiem gadiem, bet, ja paskatāmies citur, tad redzam, ka tā noticis ir praktiski visur. Tas nozīmē, ka akreditācijas ir notikusi tikai formāli nevis pēc būtības," klāstīja Auziņš.

Tāpēc rektors uzskata, ka nepieciešams sakārtot akreditācijas sistēmu. Auziņš arī norādīja, ka kļūdu šajā procesā arī pieļāvis iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš bija domājis, ka problēmas atrisināsies, ja kā akreditācijas starpposms tiks uzaicināts Vācijas birojs.

"Mums arī iepriekš nebija problēmu, kad Juris Dzelme šo procesu organizēja mūsu vietējā birojā un kad viņa uzdevums bija pieaicināt ārzemju ekspertus, veikt nepieciešamo ekspertīzi un tālāk iesniegt attiecīgos dokumentus," teica Auziņš.

Auziņš skaidroja - tas, kas būtu jādara Vācijas birojam, būtu jāpaņem dokumenti no Jāņa Vētras un pēc tam tie jāizsniedz Augstākās izglītības padomē tam pašam Jānim Vētram, jo viņš ir arī akreditācijas komisijā. "Negribu neko pārmest Jānim Vētram, taču jāsaprot, ka Latvijā interešu konflikts vienmēr pastāvēs tik ilgi, kamēr tie paši akreditācijas organizētāji pieņems gala lēmumu," teica rektors.

Gadījumā, ka lēmumu pieņemšana tiks atstāta tādā, kāda tā ir pašlaik, pēc LU rektora domām, profesionāla akreditācija nav sagaidāma.

"Ir daudz piemēru pasaulē, ka šī lēmumu pieņēmēju komanda tiek veidota tāpat kā ekspertu komanda, kas attiecīgās programmas izvērtē – tie ir ārējie eksperti, kuriem viennozīmīgi nav interešu konflikti Latvijā," teica Auziņš.

Studiju virzienu akreditāciju, kuru šogad veica IZM, kritizējis arī iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš norādījis, ka process bijis pārāk maigs. Arī esošais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzinis, ka Studiju akreditācijā, kuru šogad veica IZM Akreditācijas komisija, daudzi lēmumi tika pieņemti formāli un praktiski visi studiju virzieni tika akreditēti.

Jau iepriekš ziņots, lai nodrošinātu augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanas organizēšanu, IZM izsludināja atklāto konkursu par institūciju, kas to veiks. Pieteicās divi pretendenti – Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs un Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN.

2013.gada februārī par konkursa uzvarētāju atzina ASIIN, vienlaikus konstatējot, ka uzvarētājs ir iesniedzis deleģēšanas līgumu bez vairākiem noteikumiem, kā, piemēram, neparedzot akreditācijas un dokumentu valodu, netika noteiktas cenas, kādas augstskolām ir jāmaksā par to studiju virzienu akreditāciju. Deleģēšanas līguma izstrādes laikā viena no ASIIN prasībām bija veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot tajos par pakalpojumu nodrošināšanu ietvert ASIIN noteiktās cenas, kas sedzamas no augstskolu un koledžu līdzekļiem.

Tomēr valdības apstiprinātās cenas bija zemākas nekā ASIIN piedāvātās. Turklāt valdība pieņēma noteikumus pēc iespējas ātrākai studiju virzienu akreditācijas norisei, pabeidzot to līdz 30.jūnijam. Tādējādi MK nolēma, ka studiju virzienu akreditācija ir jāorganizē IZM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!