Foto: F64

Latvija alkohola radīto seku – cilvēku pāragras nāves, slimību – dēļ zaudē gandrīz 20 tūkstošus mūža gadus un 80 miljonus eiro gadā, norāda Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Trapencieris.

Pēc atkarību pētnieka domām, ir ļoti būtiski samazināt grādīgo dzērienu pieejamību, tostarp līdzsvarojot akcīzes nodokli starp stipro alkoholu un tā dēvēto stiprināto alu.

Sevišķi aktuāli ir samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu jauniešu vidū, jo tieši alkohola lietošanas sekas ir lielākais jauniešu priekšlaicīgas nāves cēlonis. Tā ir gan vienkārša pārdzeršanās, gan sēšanās pie stūres alkohola reibumā. Tieši straujāka akcīzes nodokļa celšana alum ļautu kaut nedaudz risināt vienu no visaktuālākajām problēmām –, mazinātu grādīgo dzērienu pieejamību jauniešu vidū, uzskata Trapencieris.

"Tā sauktais stiprinātais alus pēc savas iedarbības ir līdzvērtīgs degvīnam, taču ja akcīzes nodokļa likme par vienu litru degvīna ir 5,35 eiro, tad par tādu pašu alkohola daudzumu iegādājoties stipro vai stiprināto alu – gandrīz deviņas reizes mazāka jeb tikai 0,62 eiro," skaidro pētnieks.

"Piemēram, viens no piedāvātajiem nodokļa izmaiņu plāniem palielinātu alus pudeles cenu par pieciem līdz sešiem centiem. Tas it kā nav daudz, taču daļai jauno cilvēku tas var būt pietiekams arguments, lai alu pirktu retāk," uzskata Trapencieris.

Nesabalansēta nodokļu politika arī rada tendenci, ka akcīzes likmes pieaug daudz lēnāk nekā reālā darba alga, tādēļ pēdējos gados palielinās alkoholisko dzērienu pieejamība. Piemēram, par vidējo darba algu 2014.gadā varēja nopirkt astoņus litrus degvīna vairāk nekā 2011.gadā. Tādēļ ir vērojams zināms paradokss: sabiedrības veselība kopumā uzlabojas, tomēr alkohola radītās problēmas nemazinās, norāda pētnieks.

Vēstīts, ka otrdien, 3.martā Saeimā norisinājās konference "Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai", ko iniciēja Saeimas deputāts Imants Parādnieks (NA). Konferencē uzstājās arī pētnieks Trapencieris. Tā bija veltīta starptautiskās prakses un Latvijas situācijas analīzei, kā arī pieredzes apmaiņai par alkohola pieejamības mazināšanu un sabiedrības veselības uzlabošanu.

Mārcis Trapencieris ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Latvijas Atkarības pētniecības asociācijas un Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālās koalīcijas biedrs. Vienlaikus viņš ir arī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra eksperts un Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām vadības grupas loceklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!