Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā nav informācijas, ka kāda no Latvijas iestādēm būtu vērsusies pie Krievijas iestādēm ar lūgumu veikt kratīšanu Krievijas ziņu aģentūras "Regnum" birojā, par ko piektdien ziņo pati aģentūra.
"Ārlietu ministrija ne pie vienas iestādes ar šādu lūgumu nav vērsusies, un tai nav arī informācijas, ka kāda cita Latvijas iestāde būtu ko tādu prasījusi," sacīja Latvijas ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
Arī prokuratūrā apliecināja, ka šāds tiesiskās palīdzības lūgums nav sūtīts.
Pēc Latvijas prokuratūras preses pārstāves Aigas Šēnbergas rīcībā resošās informācijas Latvijas prokuratūra nekādu tiesiskās palīdzības lūgumu Krievijas kolēģiem "Regnum" sakarā nav lūgusi.
"Regnum" informē, ka piektdien tās birojā Maskavā notiek darbinieku nopratināšana un dokumentu atsavināšana un tas tiekot veikts pēc Latvijas pieprasījuma.
Krievijas Iekšlietu ministrijas Maskavas galvenās pārvaldes īpaši svarīgu lietu vecākais izmeklētājs Armens Margarjans "Regnum" darbiniekiem parādījis Latvijas varas iestāžu pieprasījumu veikt vairāku aģentūras darbinieku nopratināšanu "par veselu virkni jautājumu", vēsta "Regnum".
"Pašlaik Latvijas varas iestāžu pieprasījumu izpilda Krievijas tiesībsargājošās institūcijas," uzsver "Regnum".
"Regnum" redakcija izplatījusi paziņojumu, kurā teikts: "Nožēlojami, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes sadarbojas ar Latvijas politiķu atklāti naidīgajiem plāniem pret Krievijas federāla mēroga informācijas aģentūru, kas atspoguļo faktus par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem, cīnās pret fašisma reabilitācijas mēģinājumiem. Pieprasījumu par izmeklēšanas darbību veikšanu aģentūras centrālajā birojā un tieši pirms tam izplatīto Latvijas ārlietu ministra paziņojumu, kurā par nevēlamām personām ir pasludināti bijušie un pašreizējie svarīgi "Regnum" darbinieki, uzskatām par vienas ķēdes posmiem."
Krievijas Iekšlietu ministrijas Maskavas galvenās pārvaldes preses dienestā aģentūru "Interfax" informēja, ka Maskavas policija veikusi izmeklēšanas darbības aģentūras "Regnum" birojā pēc Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu lūguma.
"[Maskavas galvenās] iekšlietu pārvaldes Dienvidaustrumu administratīvā apgabala izmeklēšanas pārvaldē no Krievijas ģenerālprokuratūras tika saņemts Latvijas tiesībsargājošo institūciju oficiāls starptautisks uzdevums, atbilstoši kuram piektdien tika veikti izmeklēšanas pasākumi informācijas aģentūras "Regnum" birojā," sacīja preses dienesta pārstāvis.
Viņš teica, ka notikusi viena pratināšana, kā arī atsavināti dokumenti, kas apliecina divu cilvēku personības.
"Mēs saņēmām oficiālu atbildi uz agrāk Latvijai nosūtītu pieprasījumu. Pašlaik izmeklēšanas pasākumi ir pabeigti pilnā apmērā," piebilda preses dienesta pārstāvis.
Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ Latvijā nevēlamo personu sarakstā iekļāvis bijušo ziņu aģentūras "Regnum" galveno redaktoru un kādreizējo prezidenta Vladimira Putina pārvaldes vadītāju Modestu Koļerovu un par Baltijas valstīm atbildīgo "Regnum" redaktoru Igoru Pavlovski.
"Šis lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas kompetentās iestādes sniegto informāciju par Koļerova un Pavlovska Latvijā slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tostarp teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību," uzsvēra ministrija. Šo ārlietu ministra lēmumu nevar pārsūdzēt.
Kopš šā gada maija Koļerovs ir izdevniecības nama "Regnum" prezidents. Viņš atstāja ziņu aģentūras "Regnum" galvenā redaktora amatu, jo mainījās tās īpašnieku struktūra, kad par aģentūras "Regnum" līdzīpašnieci kļuva Kipras kompānija. Izdevniecības namam "Regnum" pieder ziņu aģentūra REX. Putina prezidentūras laikā no 2005. līdz 2007.gadam Koļerovs vadīja prezidenta pārvaldi starpreģionālajiem un kultūras sakariem ar ārvalstīm un bieži vien publiskajā vidē saukts par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas polittehnologiem.
Krievijas ziņu aģentūra "Regnum" minēta arī Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā. Tajā teikts, ka vairāki Krievijas mediji 2011.gada pirmajā pusē aktivizēja darbu pie tā, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā atspoguļotu Visaginas atomelektrostacijas projektu, kā labāko risinājumu reģionā enerģētikas jautājumu risināšanā izceļot Kaļiņingradas atomelektrostaciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
