Aizsardzības ministrija (AM) izskatīšanai valdībā iesniegusi grozījumus likumā, kas paredz 10. jūliju noteikt par Latvijas karavīru dienu.
Kā skaidrots likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu anotācijā, Latvijas armijas pirmsākumi meklējami pirms gandrīz simt gadiem, kad līdz ar neatkarīgas radās nepieciešamība veidot arī aizsardzības spēkus.
1919. gada 10. jūlijā, apvienojot pulkveža Jāņa Baloža Dienvidlatvijas Latviešu atsevišķo brigādi un pulkveža Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi, tika izveidota vienota Latvijas armija. Jau dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešu karaspēka.
Kā norāda ministrija, kopš 2010. gada aizsardzības nozarē 10. jūlijs tiek atzīmēts kā Latvijas armijas dzimšanas diena, kurā tiek godināti karavīri un karavīra profesija. Līdz ar to AM mērķis ir atzīt 10. jūliju par Latvijas karavīru dienu, līdzīgi kā pastāv Ugunsdzēsēju un glābēju diena, Robežsargu diena vai Policijas darbinieku diena.
Nacionālajos bruņotajos spēkos šobrīd ir 16 000 karavīru, no kuriem 5000 ir profesionālā dienesta karavīri, 8000 zemessargi un 3000 rezerves karavīri.
Plānots, ka par grozījumiem valdība lems jaunnedēļ.
Vēstīts, ka ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi grozījumus likumā par "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz noteikt 11. novembri par oficiālu svētku dienu, kurā godināt latviešu karavīrus.
Tāpat ceturtdien Saeima noraidīja ieceri 16. martu noteikt par atceres un atzīmējamo dienu, nenododot komisijām izskatīšanai Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) sagatavotos grozījumus.
