Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis nolēmis atstāt šo amatu.
KM apliecināja, ka Putņa iesniegums ir saņemts. Savukārt ar pašu Putni sazināties pagaidām nav izdevies, jo viņa telefons ir izslēgts.
Putnis Mediju politikas nodaļas vadītāja amata pienākumus beidz pildīt no 7.augusta. Līdz jauna nodaļas vadītāja atrašanai amatā viņu aizvietos Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne, informēja KM.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) ministrijas vārdā novēl Putnim "veiksmi turpmākajos darbos", pavēstīja KM pārstāve Lita Kokale.
"Darbs pie mediju politikas izstrādes un ieviešanas Kultūras ministrijā turpinās. Mediju politikas nodaļā strādā spēcīgi speciālisti, kuri turpina iesākto darbu pie jauna mediju vides tiesiskā regulējuma. Mediju politikas nodaļas līdz šim paveiktais ir vērtējams kā labs sākums: ir izstrādāts un apstiprināts mediju politikas plānošanas dokuments, sagatavots Sabiedrisko mediju likumprojekts un izveidota mediju atbalsta programma - Mediju fonds," norāda ministre.
Putnis savā profilā sociālajā tīklā "Facebook" norāda, ka ir saņēmis piedāvājumu efektīvi izmantot savu pieredzi un zināšanas mediju politikas jomā citviet. "Šo iespēju vēlos izmantot, jo no tā mūsu valstij un sabiedrībai būs lielāks labums," pauda Putnis.
Viņš uzsver, ka līdzšinējā amatā ir izdevies izveidot pirmo mediju politikas struktūrvienību Latvijas valsts pārvaldē, ir izstrādāts pirmais mediju politikas plānošanas dokuments valsts vēsturē, un esot panākta virkne uzlabojumu mediju vidē.
"Kad 2015.gada aprīlī pieņēmu lēmumu un atgriezos no dzīves Vācijā, lai uzņemtos Mediju politikas nodaļas vadību Kultūras ministrijā (katrs "reemigrants" zina, ko tas maksā burtiskā un pārnestā nozīmē), mani vadīja ideāli par nepieciešamību kalpot Latvijas valstij," raksta Putnis, piebilstot, ka vismaz daļēji ir izdevies īstenot savus ideālus.
Vienlaikus viņš arī pauž, ka kopš gadumijas mediju politikas procesi esot saskārušies ar ievērojamu pretestību, kas tikusi fokusēta arī uz viņu personiski. "Ar pie varas esošo valdību tas nozīmē tukšgaitu mediju politikā. Ar tukšgaitu nodarboties neprotu. Un "Rīdzenes sarunu festivāla" kontekstā šīs valdības vadībā arī vairs nevēlos," skaidro Putnis.
Tikmēr politiķi neoficiāli norāda, ka Putnis esot zaudējis KM vadības uzticību. Īpaši pēdējā laikā viņš esot ticis uzskatīts par nelojālu nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un partijas vērtībām, līdz ar to amata atstāšana esot bijis tikai laika jautājums. Tāpat būtiska nozīmē esot bijusi aizvainojumam par to, ka Putnim netika piešķirts valsts sekretāra vietnieka amats, liecina neoficiālā informācija.
Putnis KM Mediju politikas nodaļas vadītāja amatam no astoņiem pretendentiem tika izvēlēts 2015.gada februārī. Stājoties amatā, viņš solīja strādāt pie Latvijas mediju vides aizsardzības.
Pēc arhīvā esošās informācijas, Putnis no 2004.gada līdz 2007.gadam bija biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" valdes priekšsēdētājs. Pēc tam viņš turpinājis brīvprātīgi pildīt padomes priekšsēdētāja amatu, jo līdzekļu trūkuma dēļ "Delna" bija spiesta pārtraukt darba attiecības ar padomes priekšsēdētāju. 2008.gadā Putnis kļuvis par "Parex bankas" klientu apkalpošanas centra vadītāju Minhenē.
Putnis izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, no 1994. līdz 1997.gadam studējot politikas zinātni un starptautiskās attiecības. Pēc tam viņš studējis Ķelnes Universitātes tiesību zinātņu maģistra studiju programmā.
Mediju politikas nodaļas izveidi KM paspārnē valdība apstiprināja 2014.gada septembrī. KM pienākumi tādējādi tika papildināti ar masu informācijas līdzekļu politikas izstrādi, tās koordinēšanu, kā arī ar šīs politikas saistītās informācijas apkopošanu un analīzi.
