Partijas "Gods Kalpot Rīgai" priekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzskata, ka žurnālā "Ir" publicētās sarunas ir tikai daļēji patiesas, jo, cik viņam zināms, sarunā, kurā viņš piedalījies, necenzēti vārdi neesot lietoti, bet sarunu atreferējumā žurnālā tie pēkšņi parādoties.
"Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Ameriks pats paskaidrojumus nesniedza, bet uz jautājumu, vai ir iepazinies ar publicēto sarunu saturu, atbildēja, ka daļēji – žurnālu iegādājies un lasījis viņš neesot, bet esot izlasījis atreferējumus internetā.
Ameriks pauda, ka sarunas varētu tikai daļēji atbilst īstenībai. "Kriminālprocesa ietvaros bija iespēja noklausīties vienu sarunu, par ko kriminālprocess arī tika ierosināts. Tajā daļā, kuru noklausījos, nav bijuši lamu vārdi, bet tekstā tie parādās. Pieļauju, ka kādam licies, ka tā būs sulīgāk," skaidroja Ameriks.
Viņš arī apstiprināja, ka par šo sarunu bija aicināts sniegt komentārus. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sarunā, kurā viņš piedalījās, notikusi zināmu laiku pēc viņa ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.
Ameriks sacīja, ka kriminālprocess arī tika sākts par šo sarunu, kurā viņš piedalījies, taču arī šajā daļā tas ticis visātrāk izbeigts. "Es arī saņēmu attiecīgu ziņu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ka šajā sadaļā kriminālprocess izbeigts, jo nav noziedzīga nodarījuma," sacīja Rīgas vicemērs.
Atbildot uz komisijas locekļa Andreja Judina (V/Par!) jautājumiem, kas attiecas uz 2009. gadu un 2010. gadu, Ameriks apstiprināja, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers kā toreizējais "Latvijas Pirmās partijas" priekšsēdētājs reizēm organizējis tikšanās viesnīcā "Rīdzene". Viņš šajā viesnīcā ar Šleseru ticies. Vienu reizi viņš esot ticies ar Lembergu, turklāt tā esot vienīgā saruna, kas esot ierakstīta, kurā figurē Ameriks. Ameriks konkrēti nevarēja atminēties, vai viesnīcā ticies arī ar "Saskaņas" pārstāvi un Saeimas deputātu Jāni Urbanoviču, bet pieļāva, ka ticies ar viņu vienu reizi.
Vaicāts, vai patiesībai atbilst apgalvojums, ka Šlesers mēģinājis Ameriku atstāt savā vietā Rīgas Brīvostas valdē, Rīgas vicemērs atbildēja: "Varbūt, ka viņš gribēja, bet viņam ir tikai viena balss. Katram no mums ir kāda vēlme."
Ameriks sacīja, ka Rīgas brīvostas valdē ir četri cilvēki no pašvaldības un četri cilvēki no valsts puses iecelti. Priekšsēdētājs ir no pašvaldības puses, bet priekšsēdētāja vietnieks – no valsts puses. Ja valdē notiek izmaiņas, tad tiek izvirzīta kandidatūra, un Ameriks uzskata, ka viņam toreiz bijusi lielākā pieredze no visiem kandidātiem.
Saistībā ar minerālmēslu termināli Ameriks sacīja, ka viņam ar to neesot bijusi nekāda ciešāka saistība kā tikai Kundziņsalas detālplānojuma izstrāde, kurā norādīta ostas darbība un jaunās investīcijas brīvostā. Viņš esot piedalījies atklāšanā, griezis lentīti, bet vairāk nekādas saistības viņam ar to neesot.
Uz jautājumu, vai viņš no Šlesera saņēmis pārmetumus par to, ka Attīstības departamenta ierēdņi ierobežo ostas darbību, Ameriks skaidroja, ka politikā ir ilgāk par Šleseru, un, neskatoties uz to, ka zināmā periodā abu politiskie uzskati apvienojušies, viņš nekad nav uztvēris Šleseru kā rīkotāju vai tādu, kurš dod uzdevumus. "Šlesers ir pietiekami aktīvs un atraktīvs kā politiķis, bet nekad neesam diskutējuši, ka man būtu īpaši jāpievērš uzmanība kādiem īpašiem jautājumiem," noteica Ameriks, papildinot, ka nav pildījis Šlesera uzstādījumus, kas lobētu kāda uzņēmuma intereses.
Tāpat par Šlesera slēptām investīcijām viņam nekas neesot zināms.
Attiecībā uz Rīgas brīvostas un SIA "Mediju nama" slēgto līgumu un tā pamatotību, Ameriks atkal norādīja, ka viņam kā brīvostas valdes priekšsēdētājam bijusi tikai viena balss. "Priekšsēdētājs neslēdz un nelauž līgumus vai citādā veidā ietekmē ostas darbību. Paraksta tikai tos lēmumus, par kuriem nobalsojuši vismaz seši valdes locekļi," stāstīja Rīgas domes mēra vietnieks. Vienlaikus Ameriks minēja, ka Rīgas brīvostai vienmēr bijušas attiecības ar kādiem medijiem. "Valde apstiprina budžetu uz gadu, ir dienesti, kuriem ir uzdevums nodrošināt pienācīgā kvalitātē darbu. Valde būtībā ir padome, un nenodarbojas ar reklāmas jautājumu risināšanu," noslēdza Ameriks.
Savukārt uz jautājumu, ka Šlesers ir pagalvojis, ka krievu skolas ir "īsta zelta ādere" un devis norādījumus vai ieteikumus saistībā ar to, Ameriks teica, ka "pirmo reizi kaut ko tādu dzird". "Vispār nē un man nav komentāru. Ar Šleseru par krievu skolām, manuprāt, vispār neko neesam runājuši," izteicās Rīgas vicemērs.
Komisijas pieaicinātais eksperts Pāvels Gruziņš sēdes noslēgumā norādīja, ka Ameriks savos paskaidrojumos teicis: “Lamu vārdi nav mani”.
“Te ir jautājums par autentiskumu. Lembergs būs pirmais, kas teiks par autentiskumu. Komisijai uz to būs jāatbild. Vai autentiski? Vai žurnāla rīcībā nonāca audio ieraksti vai sarunu atšifrējumi? Komisijai tas būtu jānoskaidro,” teica Gruziņš, norādot, ka no Amerika teiktā saprotams, ka tas var būt kompilēti. “Neticu, ka Amerika kungs varētu tikt rupjus vārdus runāt,” savu pārliecību pauda eksperts, vaicājot, vai komisija dzirdējusi audio ierakstus.
Prokurors Māris Leja norādīja, ka vārdi atšķiras no audio ieraksta un atšifrējuma, bet būtība un virziens bijuši pareizi. “Par lamu vārdiem – man jāatzīst, ka kopumā tie ir diezgan ierasta lieta. Es koncentrējos uz saturisko informāciju, lamu vārdus es nepiefiksēju,” teica prokurors, bilstot, ka bijušas vairākas neatbilstības tekstuālā un audio saturā.
“Tīri saturiski vārdi neatbilst,” pauda Leja, norādot, ka pēc septiņiem gadiem nevar konkrēti pateikt vietas, kur konstatētas neatbilstības. Tomēr prokurors atgādināja, ka izmeklētājiem tika dots uzdevums “pāratšifrēt visu” un, cik viņam zināms, tas ir izdarīts.
Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.
