Pēc ZZS valdes un Saeimas frakcijas apvienotās sēdes ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem paziņoja, ka pēc ilgstošām debatēm un diskusijām Andri Bērziņu prezidenta amatam nolēma izvirzīt pieci deputāti, kas pārstāv gan dažādus reģionus, gan dažādas partijas.

Bērziņu prezidenta amatam virzīs deputāti no katra vēlēšanu apgabala un no dažādām partijām - Iveta Grigule un Kārlis Seržants no Latvijas Zaļās partijas, Aivars Dronka un Staņislavs Šķesteris no Latvijas Zemnieku savienības un Jānis Vucāns no "Latvijai un Ventspilij".

Savukārt Liepājas partijā par šo jautājumu vēl turpinās diskusijas, sacīja Brigmanis.

Sēdē arī nolemts, ka prezidenta vēlēšanās frakcijā būšot brīvais balsojums, bet viņš pats joprojām sola pildīt savu apņemšanos un balsi atdot par pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Brigmanis izvairīgi komentēja, kāds īsti bija Bērziņa ceļš uz kandidēšanu, netieši atzīstot, ka iepriekš apspriests arī plašāks iespējamo kandidātu loks, starp kandidātiem bija gan Bērziņš, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tomēr Brigmanis uzsvēra, ka process neesot tik svarīgs, svarīgākais ir rezultāts.

Grigule bija vienīgā no Bērziņa kandidatūras virzītājiem, kas pēc valdes un frakcijas sēdes arī sniedza komentārus presei. Viņa arī tuvākajās dienās apņēmās palīdzēt Bērziņam darbā ar medijiem. Grigule norādīja, ka Bērziņu pazīstot pusgadu, bet paspējusi viņu iepazīt kā "ļoti principiālu, ļoti neatkarīgu cilvēku, kurš ir brīvs savos spriedumos un ļoti labi pārzina tautsaimniecību".

Viņa uzsvēra, ka Bērziņš ir politiķis, jo savulaik balsojis par Latvijas neatkarību, tāpēc viņai nebūšot nekāda iekšēja diskomforta balsot par Andri Bērziņu un izvirzīt viņu prezidenta amatam. Grigule arī atzina, ka viņas lēmums par Bērziņu nav pārsteigums, jo viņa jau iepriekš bijusi skeptiska par atbalstu Zatlera pārvēlēšanai.

Deputātē arī pauda cerību, ka prezidents tiks ievēlēts jau pirmajās vēlēšanās 2.jūnijā, taču pēc brīža jau sacīja, ka ir par to pārliecināta.

Pats Bērziņš uzsvēra, ka balsis viņš neesot skaitījis, jo "tādā veidā es tām lietām nepieeju", taču viņu esot apmierinājis frakcijas lēmums par brīvo balsojumu. Bērziņš arī atzina, ka jau trešdien viņš ir iecerējis tikties ar opozīcijā esošo "Saskaņas Centra" frakciju, kura vēl nav paziņojusi savu gala lēmumu par rīcību prezidenta vēlēšanās.

Viņš izvairīgi komentēja jaunas koalīcijas veidošanas iespēju, ja viņu ievēlēs par prezidentu. Gan Bērziņš, gan Grigule uzsvēra, ka šī valdība strādā pietiekami labi un šīs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (V) jāturpina darbs. Bērziņš norādīja, ka koalīcija ar ZZS un "Vienotību" ir optimāla, taču neizslēdza iespēju to paplašināt, tiesa, neprecizējot, kuram politiskajam spēkam būtu koalīcijai jāpievienojas.

Bērziņš arī atzina, ka pirmdien ir ticies ar Dombrovski, tomēr skaidroja to ar vēlmi pārrunāt vairākus viņa vadītās Tautsaimniecības komisijas pārziņā esošos jautājumus.

Jau ziņots, ka no Vidzemes ievēlētais Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kurš bijis Latvijas Unibankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs, apsvēra iespēju kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš uzsvēra, ka viņš nebūs frakcijas virzīts kandidāts un viņu varētu izvirzīt atsevišķi deputāti.

Pirmajā prezidenta kandidātu izvirzīšanas dienā ceturtdien apvienība "Vienotība" un "Par Labu Latviju", kā iepriekš solīts, oficiāli iesniedza Saeimas prezidijā pašreizējā Valsts prezidenta Zatlera kandidatūru ievēlēšanai uz vēl vienu termiņu.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norādīja, ka frakcija neuzskata par lietderīgu iesaistīties "sacīkstē par to, kurš ātrāk iesniegs Zatlera kandidatūru".

Ceturtdien sākās Valsts prezidenta vēlēšanu maratons – politiķiem līdz 24.maijam jāiesniedz kandidatūras prezidenta amatam. Vienīgais līdz šim partiju nominētais kandidāts ir pašreizējais prezidents Zatlers, taču skaidrības par to, vai viņa pārvēlēšanai pietiek balsu, vēl joprojām nav, un gan publiski, gan aizkulisēs ik pa laikam izskan arī citu potenciālo valsts augstākās amatpersonas pretendentu vārdi.

Zatlers marta vidū paziņoja par gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu. Kandidatūras prezidenta amatam politiķiem jāiesniedz no 19. līdz 24.maijam, bet no 25.maija līdz 8.jūnijam ir jāorganizē prezidenta vēlēšanas.