Leģionāru piemiņas diena
Teksta tiešraide noslēgusies.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzīst, ka 16.marts aizvadīts mierīgi, pateicoties drošībsargājošo iestāžu veiksmīgam darbam. Aizturētas tikai divas personas, bet atsevišķām personām uz robežas liegta ieceļošana.
Policija šodien sākusi divas administratīvās lietvedības - vienu pret kādu kundzi, kura traucēja gājienu, bet otru pret žurnālistiem par drona izmantošanu gājiena filmēšanai no gaisa.
Drīz "Delfi" intervēs iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski par šīs dienas notikumiem un aktualitātēm.
Antifašisti noslēdz savu akciju un pamazām sāk izklīst.
Daudzi iedzīvotāji ir dusmīgi un pauž savu neapmierinātību par antifašistu "sabotāžu" pie Brīvības pieminekļa. "Bezkauņas!", "Mēs te negribam Krieviju!" nikni ir klātesošie.
http://www.delfi.lv/video/delfi/antifasisti-mazga-brivibas-pieminekla-pakaji.d?id=45697118
Vairāki piketētāji ar plakātiem izvietojušies arī pieminekļa pakājē.
Aktīvisti Brīvības pieminekļa pakājē aktīvi "mazgā mēri", norāda kāda piketa dalībniece. Viņi šo vietu nolēmuši dezinficēt. Te bijusi "zaraza" jeb "nacisma slimība" kura esot jādezinficē.
Antifašisti sāk ietērpties baltos kostīmos un gatavoties savam "uznācienam".
Video: Divi vīri strīdas par vēsturi http://www.delfi.lv/video/delfi/pie-brivibas-pieminekla-viri-stridas-par-vesturi.d?id=45696842
Pie Brīvības pieminekļa uz vainaga nolikšanu sāk ierasties pirmie antifašisti, novēroja portāls "Delfi".
Cilvēki, kurus dēvē par leģionāriem, nav Latvijas varoņi, šodien, vērojot leģionāru atceres dienas gājienu, žurnālistiem sacīja Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs, raksta aģentūra LETA. "Šie cilvēki nav pelnījuši būt šeit, jo viņi cīnījās nacistiskās Vācijas pusē," sacīja Zurofs.
Leģionāru piemiņas pasākums noritēja ļoti mierīgi. Plkst.13 pie Brīvības pieminekļa plānota "Latvijas Antinacistiskā komitejas" sapulce "Waffen SS" upuru piemiņai. Arī to tiešraidē translēs "Delfi".
Ziedus pie Brīvības pieminekļa noliek pēdējie gājiena dalībnieki.
https://twitter.com/VL_TBLNNK/status/577405494932971520
Gājiena dalībnieki patīkami pārsteigti par pasākuma organizāciju. Šogad arī neesot dzirdami "kliedzieni par fašistiem", vai redzamas "cūku galvas" un ļaudis cietumnieku tērpos.
Policija tikmēr pastiprināti uzrauga apkārtni.
Šobrīd Rigas centrā var vērot kādas ir Krievijas spējas sarīkot Rīgas centra vērienīgu sava info PR kara akciju. Vērienīgi tiešām.— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) March 16, 2015
https://twitter.com/Misina/status/577401431281504257
Gājiens sasniedzis Brīvības pieminekli un cilvēki tā pakājē noliek ziedus.
Gājiena dalībnieki dzied leģionāru dziesmas un lēnām virzās cauri karogu alejai. Pasākums pagaidām norit bez starpgadījumiem un nemana arī pretēju viedokļu paudējus.
Gājienu no abām pusēm iegrožo policijas "dzīvā ķēde".
Policija no gājiena ceļa operatīvi "noceļ" kādu sievieti.
Vairāki simti cilvēku lēnām virzās uz Brīvības pieminekli.
Gājiens sākas!
Visi gatavojas gājienam, izvietojas arī policijas specvienības kaujinieki.
Sākas gatavošanās leģionāru piemiņas gājienam.
Patlaban Sv.Jāņa baznīcā notiek Leģionāru piemiņas dievkalpojums, bet plkst.11 tā dalībnieki dosies gājienā maršrutā Jāņa baznīca-Skārņu iela-Kaļķu iela-Brīvības piemineklis.
Policisti patrulē arī Rīgas kanālā.
16.marta pasākumu atspoguļošanai šogad kopumā ir akreditējušies aptuveni 120 žurnālisti, no kuriem gandrīz 30 žurnālisti ir ieradušies no ārvalstīm.
Pie Brīvības pieminekļa pagaidām maz ziedu un cilvēku.
16 piketētājiem, kuri no Krievijas vēstniecības ir atnākuši uz Vācijas vēstniecību, nu ir piepulcējušies vēl divi aktīvisti, saskaitīja portāls "Delfi".
Policija portālu "Delfi" informēja, ka pirmais pikets pie Krievijas vēstniecības aizvadīts bez starpgadījumiem.
Gaidāmajam gājienam lēnām gatavojas arī specvienības vīri.
Pikets pie Vācijas vēstniecības norit bez lielas ažiotāžas.
Tie paši cilvēki, kas piketēja pie Krievijas vēstniecības, tagad ir pārcēlušies pie Vācijas vēstniecības. Viss ir mierīgi, neviens neizkliedz nekādus saukļus. Piketētāji mierīgi stāv ar saviem plakātiem, novēroja "Delfi".
Plkst.10 Sv.Jāņa baznīcā notiks Leģionāru piemiņas dievkalpojums, bet plkst.11 tā dalībnieki dosies gājienā maršrutā Jāņa baznīca-Skārņu iela-Kaļķu iela-Brīvības piemineklis. Plkst.11 nacionālradikālās biedrības "Gustava Celmiņa centrs" vadītājs un "pērkoņkrustiešu" ideoloģijas popularizētājs Igors Šiškins rīkos piketu pie Laimas pulksteņa.
https://twitter.com/rivjero/status/577370735431270401
Piketā pie Krievijas vēstniecības pulcējušies 16 cilvēki, novēroja "Delfi".
Rosība pie Brīvības pieminekļa sākusies jau ap plkst.7, kad pie tā pulcējās vairāki jaunieši, kuri garāmgājējiem stāstīja par Latviešu leģionāriem un dalīja informatīvus bukletus.
https://twitter.com/valtersb/status/577368797381787648
Tikmēr jau ir sācies pikets pie Krievijas vēstniecības, kura mērķis ir atgādināt par abu valstu noziegumiem otrā pasaules kara laikā - tā portālam "Delfi" sacīja organizētāja Ieva Brante. Viņa skaidroja, ka to nevar saukt par provokāciju, jo "tad jebkura viedokļa paušana ir uzskatāma par provokāciju".
Iedzīvotājiem jārēķinās, ka satiksme un gājēju kustība šodien ierobežota vai slēgta Skārņu ielā, Jāņa sētā, Kaļķu ielas posmā no Šķūņu ielas līdz laukumam pie Brīvības pieminekļa, Meistaru ielas posmā no Amatu ielas līdz Kaļķu ielai, Kalēju ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai, Riharda Vāgnera ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai. Tāpat ierobežojumi noteikti Vaļņu ielas posmā no Smilšu ielas līdz Gleznotāju ielai, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, Aspazijas bulvārī no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Raiņa bulvārī no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, kā arī laukumā pie Brīvības pieminekļa.
Mobilizēti arī prāvi policijas spēki.
Jau naktī policija iegrožojusi Brīvības pieminekli, novēroja portāls "Delfi".
Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kas bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/unikali-vestures-video-un-svarigi-fakti-par-16martu-kas-jazina-katram-iedzivotajam.d?id=45687096

"Delfi" jau ziņojis, ka 16.marta pasākumi pēdējos gados pulcējuši prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa. Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, - varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti - Latviešu leģions.

Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952.gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.

Kā norāda vēsturnieki, Latvija kā valsts jau bija iznīcināta 1940.gadā un piedzīvoja divu totalitāru režīmu - Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas - okupāciju. Ar necilvēcīgām represijām, nepārtrauktu teroru, iebiedēšanu un pazemošanu gan nacistiskā Vācija, gan staļiniskā PSRS pretēji starptautiskajām tiesībām piespieda daudzus dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus iesaistīties to bruņotajos spēkos. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907.gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus, iesauca armijā ap 115 000 jaunu vīriešu, no kuriem bojā gāja ap 25 000-30 000 karavīru.

Latvijas tautas zieds tika ciniski iznīcināts abu lielvaru cīņās. Pēc kara dzīvus palikušos vācu armijā iesauktos puišus padomju okupācijas režīms nežēlīgi represēja un sodīja. Sarkanajā armijā tika mobilizēti gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem bojā gāja ap 35 000. Vēsturiski par to atbildīga ir gan staļiniskā PSRS, gan nacistiskā Vācija. Latvijas tautas likteņi tika salauzti, sagandēti un piesmieti. Tikai atjaunojot Latvijas valsti 20. gadsimta 90. gados, šī netaisnība tika pārtraukta.

16. martu atsevišķas sabiedriskās organizācijas izmanto, lai izvirzītu nepatiesas apsūdzības pret Latviju un latviešiem, tai skaitā pat inkriminējot absurdu nacisma atdzimšanu un tā atbalstīšanu. Šādi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti ar nolūku starptautiski diskreditēt Latvijas valsti. Valsts pamatlikuma - Satversmes - ievadā teikts, ka Latvijas valsts godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Par totalitāro režīmu simbolikas publisku nēsāšanu Latvijā paredzēts kriminālsods. Latvija, kā demokrātiska valsts, nodrošina visas cilvēka tiesības un brīvības, ieskaitot pulcēšanās brīvību.

1944.gada 16.līdz 18. martā leģiona 15. un 19. divīzija kaujās pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā pirmo un vienīgo reizi cīnījās kopā. Pēc neoficiālām ziņām, šajās kaujās krita ap 2000 karavīru.