Viņa pastāstīja, ka projekta primārais mērķis bijis cilvēkresursu piesaiste zinātnei, attīstot jaunu, starpdisciplināru pētniecības metodoloģiju. Savukārt pētnieciskais fokuss bijis šodienas dzīve un attīstības procesi Latvijas laukos, respektīvi, darbos skartas idejas un prakses, kas veidojušās konkrētajā sociālpolitiskajā vidē. Projekta pētījumos tiek uzvērta kvalitatīvo datu nozīme lauku attīstības plānošanā, un projekta gaitā tapušie pētījumi sniedz ne tikai statistikas datus, bet arī atbild uz jautājumiem, kā un kāpēc procesi laukos notiek.
Starpdisciplinārais projekts "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas", kas ildzis no 2010.gada līdz 2012.gadam, apvienojis desmit pētniekus no sešām dažādām zinātņu nozarēm - sociālantropoloģijas, politikas zinātnes, vides zinātnes, literatūrzinātnes, kulturoloģijas, valodniecības.
Projekta gaitā tapušas sešas monogrāfijas, trīs rakstu krājumi un daudzi zinātniskie raksti un populārzinātniskās publikācijas. Projekta zinātniskā vadītāja Aija Priedīte šajā laikā ir izstrādājusi monogrāfijas "Zaļās zemes dievsunīšu un likteņa līdumnieku laiki" un "Stuburi. Kādas Latvijas viensētas dzīve", pētniece Dace Dzenovska - monogrāfiju "Aizbraukšana un tukšums Latvijas laukos: Starp zudušām un iespējamām nākotnēm", Agnese Cimdiņa un Ieva Raubiško nākušas klajā ar pētījumu "Cilvēks un darbs Latvijas laukos: Sociālantropoloģisks skatījums", Deniss Hanovs - monogrāfiju "Latvijas reģionu mazo pašvaldību stratēģijas dažādības vadībā", bet Edmunds Trumpa veicis pētījumu "Latviešu ģeolingvistikas etīdes". Tāpat projektā piedalījušies pētnieki Rasma Kārkliņa, Ivars Pavasars, Klāvs Sedlenieks un Trumpas asistente Aija Stepiņa.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Cimdiņa, pētījuma adresāts ir gan zinātnieki, gan sabiedrība, gan politikas veidotāji, turklāt pētījumu valoda ļauj to uztvert plašam sabiedrības lokam. "Tas ir daudzpusīgs, empīrisks materiāls, kas parāda, kā cilvēki dzīvo, izdzīvo un pielāgojas apstākļiem. Pētījumi atklāj daudzus līdz šim nepamanītus aspektus lauku attīstības kontekstā," sacīja pētniece. Viņa norādīja, ka ar zinātnieku veikums būs atrodams bibliotēkās, taču tas ir pieejams arī elektroniskā formātā interneta vietnē "http://www.savskaktins.lu.lv/". Tāpat ieteikumi un pētījumi ir nosūtīti visu ministriju vadībai un Saeimas komisijām.
Kā projekta prezentācijā sacīja pētniece Raubiško, projekta gaitā tapuši desmit apakšpētījumi, tālab ir grūti apkopot rezultātus. Viņa uzsvēra, ka tas palīdz saprast pašreizējo dzīvi Latvijas laukos, sniedzot daudzšķautņainu laukos notiekošo procesu raksturojumu no tur dzīvojošo cilvēku skatupunkta. Padziļināta pievēršanās cilvēkam viņa dzīves vietā jeb principa "cilvēks pirmajā vietā" īstenošana, kas līdz šim ticis deklarēts attīstības stratēģijās, bet nav radis piepildījumu politiskajā rīcībā, ļāvis saredzēt un analizēt līdz šim nepamanītas vai ignorētas idejas, prakses vai tendences.
Tāpat pētnieki aicina plānošanā izmantot arī kvalitatīvos, ne kvantitatīvos datus - skatīt attīstību dzīves ietvarā, ne otrādi, respektīvi, akcentēt ne tikai ekonomisko izaugsmi kā labklājības garantu, bet arī apstākļus un prakses, kas veido pieņemamu un jēgpilnu dzīvi. Pētījums parāda, ka lauki nav viendabīga problemātiska teritorija, kas jāattīsta, bet gan ļoti dažāda dzīves telpa, un cilvēki tajā dzīvo ļoti dažādi. Turklāt lauku iedzīvotājiem šī telpa ir svarīga, un viņi nav gatavi to pamest attīstības vārdā.
Savukārt Latvijas Universitātes zinātņu prorektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks uzsvēra projekta nozīmi zinātnes attīstībā, akcentējot inovatīvo pieeju, kas, apvienojot kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības metodes, devusi labus rezultātus un starpdisciplinaritāti, kas, pēc viņa domām, veidojas kā jauns un cerīgs pētniecības un studiju virziens.
Projektu "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas" finansējis Eiropas Sociālais fonds.
