Foto: F64
Sestdien aprit 25 gadi kopš Baltijas ceļa – unikālas un mierīgas masu demonstrācijas, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības.

1989. gada 23. augustā trīs nācijas pie Baltijas jūras pārsteidza visu pasauli, sadodoties rokās un kopīgi pieprasot Molotova-Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publisko atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 km garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavas upi un radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļu organizēja visu Baltijas valstu nacionālās kustības: Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis.

Baltijas ceļš bija fenomens, kurš parādīja, kā trīs mazas valstis - trīs Baltijas valstis, neskatoties uz nāciju dažādību, radīja starpkultūru garīgo vienotību kā valstu iekšienē, tā arī starp valstīm kopējā mērķa sasniegšanas vārdā - pārvarēt Otrā pasaules kara sekas un iznīcināt totalitāro režīmu. Baltijas ceļš ir vēsturisks simbols, kas dzīvo cilvēces kolektīvajā atmiņā, veicinot sapratni par solidaritātes un vārda brīvības nozīmi un vērtībām.

Nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu ir iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā "Baltijas ceļš - cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības".

Par godu Baltijas ceļa gadadienai visā Baltijā notiks dažādi atceres pasākumi. Baltijas valstu premjeri savu vienotību 25 gadus pēc Baltijas ceļa demonstrēs, tiekoties Rīgā un kopīgi godinot Baltijas ceļu.

Lielākais koncerts sestdien par godu šim notikumam notiks Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Koncerta kodolu veidos Liepājas simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris "Latvija" Māra Sirmā (Latvija), Paula Megi (Igaunija) un Modesta Pitrena (Lietuva) vadībā. Solisti – Daumants Kalniņš, Ieva Prudņikovaite, Jeronims Miļus. Koncertā piedalīsies arī grupa "Remix", atskaņojot Baltijas ceļa notikumu laikā sabiedrību vienojošas melodijas.

Lielkoncertā skanēs Latvijas komponistu Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Zigmāra Liepiņa, Ulda Marhilēviča, Borisa Rezņika kompozīcijas, kā arī skaņdarbi, ko sarakstījuši Lietuvas un Igaunijas komponisti - Arvīds Malcis, Roks Radzevičs, Villems Kaps, Tonis Megi.

Atceres pasākumi notiks visā Latvijā. Piemēram, Šlokenbekas muižā notiks pasākums "Sirdspuksti Šlokenbekai", kurā būs dažādas sportiskas aktivitātes, meistardarbnīcas, rotaļas, muižas dārgumu meklēšana, bērnu dziesmu un deju koncerts, kā arī, protams, iespēja apskatīt pašu muižu. Varēs iepazīties ar zemessargu ieroču klāstu, bet dienas vidū viesus priecēs populārā latviešu rokgrupa "Dzelzs vilks". Dienas otrajā pusē tiks iedegts piemiņas ugunskurs, kur klātesošie dalīsies atmiņu stāstos par Baltijas ceļa pirmsākumiem, dziedās kopā ar folkloras un ziņģu kopu "Avots", klausīsies Jelgavas zemessargu ansambli. Muižas zālē tiks demonstrēts dokumentālais kino. Pasākuma noslēgumā Igo koncerts.

Liepājā īpaši koncerti paredzēti festivālā Via Baltica, bet Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vēsturisko notikumu atzīmēs, rīkojot velobraucienu "Baltijas ceļa" vēsturiskajā maršrutā. Tāpat starptautisks daudzdienu velobrauciens "Baltic Chain Tour" ar labāko pašmāju un ārvalstu sportistu piedalīšanos jau kopš trešdienas norisinās visās trīs Baltijas valstīs.

Ar Baltijas ceļa atceres pasākumiem visā Latvijā iespējams iepazīties interaktīvajā mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!