Saeima apstiprināja valdību bez diviem amatu izpildītājiem - sabiedrības integrācijas ministra un labklājības ministra. Kā ziņots, valdības vadītājs Repše nav piekritis LPP izvirzītajai Aleksandra Brandava kandidatūrai sabiedrības integrācijas ministra amatam, savukārt ZZS vēl nav paguvusi izvirzīt savu kandidātu labklājības ministra amatam.
Nepilnas valdības apstiprināšanai nekādu juridisku seku nav - pagaidām divus vakanto ministru amatu pienākumus uzņemsies citi valdības locekļi. Trūkstošie ministri vēlāk tiks atsevišķi apstiprināti Saeimā. Plānots, ka labklājības jomas pārraudzību līdz ZZS izvirzīta kandidāta apstiprināšanai uzņemsies Ministru prezidents Repše. Savukārt sabiedrības integrācijas ministra amata pienākumus, iespējams, uz laiku varētu pildīt īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainārs Baštiks.
No JL valdībā līdz ar premjeru Repši būs finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, iekšlietu ministrs Māris Gulbis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, kultūras ministre Inguna Rībena un divi īpašu uzdevumu ministri: Āris Auders - veselības aprūpes lietās un Ivars Gaters - reģionālās attīstības un pašvaldību lietās. JL izvirzīja arī ārlietu ministri Sandru Kalnieti, taču viņa ir bezpartejiska.
LPP jaunajā valdībā pārstāvēs Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers, ekonomikas ministrs Juris Lujāns, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Baštiks un ministrs sabiedrības integrācijas lietās, kuram vēl kandidāts tiek meklēts. Partijas izvirzītā ministra amata kandidāta Brandava kandidatūru Repše ir noraidījis.
No ZZS būs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, vides ministrs Raimonds Vējonis, kā arī labklājības ministrs, kuram kandidāts tiks izvirzīts tuvākajā laikā.
No TB/LNNK amatā paliks līdzšinējais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, savukārt Roberts Zīle pildīs satiksmes ministra pienākumus.
Jaunveidojamās valdības deklarācijā paredzēts, ka valdības prioritātes ir sabiedrībai atbildīga un efektīva valsts pārvalde, Latvijas pilntiesīga līdzdalība Eiropas Savienības un NATO lēmumos, spēcīga un neatkarīga tiesu vara, korupcijas un noziedzības novēršana, informācijas sabiedrībā un zināšanās balstīta tautsaimniecība, sabiedrības veselības kvalitāte, integrēta sabiedrība, spēcīga un laikmetīga nacionālā identitāte, Latvijas novadu līdzsvarota attīstība un augsta nodarbinātība.
Ar pilnu valdības deklarācijas tekstu var iepazīties JL mājas lapā "www.jaunaislaiks.lv".
Deklarācijā partijas apstiprina vienošanos atbalstīt pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru nākamajam četru gadu darbības posmam pēc pašreizējo pilnvaru termiņa beigām.
Vīķe-Freiberga jau paudusi gandarījumu par līdz šim īstenoto valdības veidošanas darbu, kā arī priecājās par iespēju nosaukt nākamo Ministru prezidentu.
Prezidente sacīja, ka valdības veidošanas procesā pagaidām nav pieļautas lielas kļūdas un ir būtiski raudzīties uz jau sasniegtajiem rezultātiem. "Es kā prezidente varu priecāties, ka valdības formēšana ir nonākusi līdz fāzei, kad četras partijas spējušas vienoties un pirmajā Saeimas plenārsēdē bijis iespējams iesniegt rīkojumu, kas nosauc nākamo Ministru prezidentu," sacīja Vīķe-Freiberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
