Kriminālvajāšanai nodotu deputātu pilnvaras rosinās ierobežot tikai pēc ģenerālprokurora vai tiesneša apstiprinātas informācijas pašvaldībai, ka pret deputātu sākta kriminālvajāšana, paredz vairāku Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Šo likumprojektu parakstījis 21 deputāts no visām koalīcijas frakcijām, tostarp Andrejs Judins, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs no "Vienotības", Valdis Zatlers, Inese Lībiņa-Egnere, Valdis Liepiņš no Reformu partijas frakcijas, Einārs Cilinskis, Romāns Naudiņš no NA, pie frakcijām nepiederošais Dāvis Stalts un citi.
Iepriekš Saeimas opozīcijai ar daļas Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputātu palīdzību pēc ilgstošām debatēm izdevās noraidīt likumprojektu, kas paredzēja pilnvaru ierobežošanu pašvaldību deputātiem, pret kuriem sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Toreiz opozīcija šo likumprojektu traktēja kā konkurētus deputātus ierobežojošu un dēvēja par "Lemberga likumprojektu", jo tas atbilda nosacījumiem, lai neļautu apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam darboties pašvaldībā.
Pārstrādātais un papildinātais priekšlikums paredz – ja pret deputātu uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts ar dienu, kad pašvaldībā saņemta ģenerālprokurora apstiprināta procesa virzītāja (prokurora) informācija attiecīgās pašvaldības domei par kriminālvajāšanas uzsākšanu vai arī tiesneša informācija par kriminālvajāšanas faktu, ja lieta nodota tiesai, zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz gala nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.
Likumprojekts līdzīgi kā iepriekš paredz, ka pilnvaru ierobežošanas laikā, skaitot no dienas, kad pašvaldībā saņemta minētā informācija, deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē, saņem 50% no amata mēnešalgas, bet deputāts, kura mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam, 50% no vidējās pēdējo trīs mēnešu mēnešalgas, izņemot gadījumus, kad deputāts atrodas apcietinājumā.
Savukārt, ja kriminālvajāšana izbeigta, pamatojoties uz reabilitējošu apstākli, vai ja deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu par pilnvaru ierobežošanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu.
"Vienotības" frakcijas deputāte Lolita Čigāne iepriekš skaidroja, ka patlaban pašvaldību vēlēšanās nedrīkst kandidēt un tātad arī tikt ievēlētas personas, kas sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Tomēr, ņemot vērā tiesu procesu ilgumu, šī norma praksē nozīmē, ka pašvaldības domju darbu tiešā veidā var ietekmēt personas, kurām izvirzītas apsūdzības smagos kriminālnoziegumos, kuri pastrādāti, personām esot domes deputāta krēslā.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda, ka šīs idejas parādīšanās "piecas minūtes pirms pašvaldību vēlēšanām" rada pārdomas par īstajiem tās iemesliem.
"Jautājums, kāpēc par to nerunājām varbūt gadu vai divus gadus atpakaļ," teica Brigmanis.
Saistībā ar Saeimas noraidošo balsojumu šim priekšlikumam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) paziņoja, ka uzskata to par neuzticības izteikšanu un neredz iespēju turpināt darbu ministra amatā, ja no koalīcijas partneriem nesaņems apliecinājumu, ka likuma grozījumi par smagos noziegumos apsūdzētu deputātu darba pienākumu apturēšanu gūs apstiprinājumu Saeimā. Vēlāk viņš gan teica, ka neapsver iespēju amatu pamest.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredzēja paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku. VARAM rosināja noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.
