Aptauja: 42,6% iedzīvotāju netic Latvijas spējai pastāvēt kā neatkarīgai nacionālai valstij  (202)

Pilnībā šādam viedoklim piekrīt 16% respondentu, bet drīzāk piekrīt 26,6% aptaujāto. Pretēji domā nedaudz vairāk jeb 46,2% iedzīvotāju - 27,8% aptaujāto drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvija kā neatkarīga nacionāla valsts nespēj pastāvēt, bet 18,4% tam nepiekrīt pilnībā.

11,3% aptaujas dalībnieku ir grūti sniegt atbildi uz šādu jautājumu.

SKDS aptauja arī atklāj, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 70,9% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs. Vairāk nekā trešdaļa jeb 34,3% iedzīvotāju pilnībā piekrīt šim apgalvojumam, bet vēl lielāks skaits respondentu jeb 36,6% - tam drīzāk piekrīt. Pilnībā viedoklim, ka Rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs, nepiekrīt vien 3% iedzīvotāju, drīzāk nepiekrīt - 13,6%.

Tāpat vairāk nekā puse jeb 54,4% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai PSRS sastāvā patiesībā klājās tīri labi. Šādam apgalvojumam nepiekrīt vien 12,8% iedzīvotāju. Vienlaikus gandrīz puse jeb 46,8% respondentu pozitīvi vērtē PSRS sabrukumu. Negatīvs noskaņojums par Padomju Savienības sabrukumu valda 14,4% iedzīvotāju.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 64,6% iedzīvotāju domā, ka Latvijas ekonomikas glābiņš ir ciešāka sadarbība ar Krieviju un citām NVS valstīm. Turklāt vairāk nekā puse jeb 56% respondentu ir pārliecināti, ka iestāšanās Eiropas Savienībā veicināja ekonomisko lejupslīdi Latvijā.

Vairums jeb 78,3% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka Latvija Eiropas Savienībā ir otrās šķiras valsts. Papildus tam vairums jeb 74,1 respondents domā, ka Eiropas Savienības vadībai ir vienalga, kā jūtas Latvijas iedzīvotāji. Vienlaikus 39,3% iedzīvotāju prognozē drīzu Eiropas Savienības sabrukumu.

SKDS aptauja arī liecina, ka vairāk nekā puse jeb 50,4% aptaujas dalībnieku uzskata, ka nacionālistiskā politika Latvijā ir novedusi valsti krīzē, un 53,6% respondentiem labāk patiktu, ja mūsu valstī pie varas būtu viens līderis ar plašām pilnvarām.
SKDS aptauja veikta 2011.gada nogalē, un tajā piedalījās 1008 respondenti.
Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pētījums "Ārpolitikas mīti Latvijā: Eiropas Savienība un Krievija", kura laikā tika veikta SKDS aptauja, tiks prezentēts rīt, 28.jūnijā. Prezentācijā pētījuma autori kopā ar citiem Latvijā zināmiem ekspertiem iepazīstinās ar pētījuma secinājumiem un skaidros mītu ietekmi uz Latvijas politiskajiem procesiem, informēja Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda mediju un informācijas koordinatore Ieva Dzelme-Romanovska.

Pētījuma autori - politikas pētnieki Māris Cepurītis un Rinalds Gulbis - uzsver, ka Latvijā, līdzās pastāvot divām - latviskajai un krieviskajai - informācijas telpām, katrā no tām eksistē savi mīti. Šādu dažādu mītu pastāvēšana aizvien vairāk pastiprina sabiedrības šķelšanos un dažādu savstarpēji konfliktējošu pārliecību nostiprināšanos.
Masu mediju satura un socioloģisko aptauju datu analīzes rezultātā pētījumā atklāts, ka Latvijas sabiedrībā pastāv spēcīgi mīti par Latviju kā neveiksmīgi funkcionējušo valsti, mīti par nepieciešamību pēc piesardzīgas attieksmes sadarbībā ar Rietumvalstīm un Eiropas Savienību, kā arī mīti, kas raisa šaubas par valsts izvēlētā ārpolitiskā kursa pareizību.

Pētījumā piedāvāta virkne ieteikumu sabiedrību šķeļošo mītu vājināšanai un to ietekmes mazināšanai, tostarp veidi, kā stiprināt vienotu Latvijas informācijas telpu un samazināt Latvijas pamatvērtībām neatbilstošu ārējo ietekmi uz Latvijas sabiedrību. Pētnieki arī piedāvās risinājumus Latvijas sabiedrības integrācijas procesa iedzīvināšanai un ieteiks priekšlikumus Latvijas dziļākai un pamatīgākai integrēšanai ES ietvarā.

Savu viedokli par mītu ietekmi uz Latvijas politiskajiem procesiem un ieteikumus šķeļošo mītu ietekmes mazināšanai un sabiedrības vienošanai paudīs arī sociologs Arnis Kaktiņš, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Antonišķe, sociālpsihologs Ivars Austers un kultūrpsiholoģe Dagmāra Beitnere.