Aptauja: saspīlējuma radīšanā starp latviešiem un cittautiešiem vaino Ušakovu un Dzintaru  (548)

Pēc raidījuma lūguma Socioloģisko pētījumu firmas "Gfk" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda: komentējot viedokli par nacionālā saspīlējuma pieaugumu, 32 % iedzīvotāju starp ietekmīgāko partiju politiķiem kā galveno vaininieku nosaukuši Ušakovu. Ar viena procenta starpību kā otrais "vainīgo" sarakstā ir Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Trešajā vietā ar 20% - eksprezidents un Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers, bet ceturtajā ar 16% - premjers Valdis Dombrovskis.

Aptauja rāda, ka Ušakova parakstīšanās referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu, samazinājusi SC agrāk paustās cerības palielināt savu ietekmi, piesaistot latviešu vēlētājus. Uz jautājumu, kā Ušakova parakstīšanās ir mainījusi Jūsu attieksmi pret SC, 24% Latvijas iedzīvotāju atbildēja, ka attieksme ir pasliktinājusies, bet 22 % - ka uzlabojusies. No tiem, kuri uzskata, ka viņu attieksme pret SC ir pasliktinājusies, vairākums ir latvieši.

"Ja arī Ušakovam bija diezgan vērā ņemams atbalsts latviešu auditorijā līdz tam un varbūt varēja cerēt, ka kaut kādā veidā ar nākamajām vēlēšanām viņš varētu piesaistīt šīs balsis, tad uz šo brīdi izskatās, ka viņš ir nodarījis diezgan lielu ļaunumu," atzīst Gfk vadītāja Iluta Skrūzkalne.

Tomēr aptaujā konstatēts, ka politiķu cīņas ap nacionāli jūtīgiem jautājumiem nav izraisījušas būtisku etnisko spriedzi sabiedrībā. Tikai 11% ir atzinuši, ka personiski ir izjutuši attiecību pasliktināšanos starp latviešiem un cittautiešiem, bet 85% uzskata, ka nekādu izmaiņu nav.

Raksturojot noskaņojumu attiecībās starp latviešiem un cittautiešiem, vairākums jeb 41% aptaujāto pauduši uzskatu, ka tas ir drīzāk neitrāls, 29% - ka drīzāk draudzīgs, 20% - ka drīzāk saspīlēts, 8% - ka ļoti draudzīgs un 2% - ka ļoti saspīlēts.

Jau vēstīts, ka  Ušakovs, kurš izpelnījas kritiku par dalību parakstu vākšanā par krievu valodas statusu, skaidro, ka šādā veidā provocē latviešu politiķus "sākt runāt ar krievu cilvēkiem", intervijā "Latvijas Avīzei" skaidrojis Ušakovs. Divkopienu sabiedrības pretnostatīšanas atmosfēra traucēs valstij un šeit dzīvojošajiem. "Mana pārliecība ir, ka latviešu valoda un latviešu tautas intereses tiek pasargātas tikai tādā gadījumā, ja pārējie Latvijas iedzīvotāji ir latviešu sabiedrotie. Bet kurš viņus mēģinājis padarīt par sabiedrotajiem? Neviens," skaidrojis Ušakovs.

Viņaprāt, tā ir kļūda, ka valsts amatpersonas tagad, kad vāc parakstus, nevēršas pie iedzīvotājiem, neskaidro savu pozīciju un nesaka, kamdēļ nevajadzētu iet parakstīties. "Bet ar cilvēkiem ir jārunā. [..] Citām amatpersonām vajadzēja skaidrot, kāpēc nebūtu jāpiedalās referendumā. Cilvēks ir Saeimas priekšsēdētājs, kur ir visas Latvijas tautas pārstāvniecība, cilvēks ir premjerministrs, visas valdības galva, un viņiem jāskaidro pilsoņiem, vēlētājiem, kāpēc jārīkojas tā vai tā," paudis Ušakovs.

Viņš atzinis, ka provocē latviešus, "lai viņi, lai latviešu politiķi sāk runāt ar krievu cilvēkiem". "Provocēju latviešus - ejiet pie krieviem, sarunājiet, kā normāli varēsim dzīvot tālāk," norādījis SC pārstāvis.

Kā ziņots, pašlaik notiek parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu. Trīs nedēļu laikā parakstījušies 78 tūkstoši pilsoņu. Lai grozījumi tiktu iesniegti Saeimā, par tiem jāparakstās 154 tūkstošiem. Ja deputāti to noraida vai pieņem grozītā veidā, tiek izsludināts referendums.