Kā novēroja LETA, pasākumā piedalījās vismaz 500 dažāda gadagājuma cilvēku.
Mūziķu uzstāšanās pie Brīvības pieminekļa mijās ar akcijas organizatoru runām, kurās viņi uzsvēra, ka akcija tiek rīkota zīmīgā dienā - Baltu vienotības dienā.
"Latvija - tie esam mēs, nevis mūsu valdība. Mums ir jādomā uz priekšu, pieprasot referendumu un izmaiņas likumos, kā arī jākļūst stipriem un organizētiem, lai nebūtu jāsaskaras ar tiem sadzīves izaicinājumiem, ar ko saskaras citas Eiropas Savienības valstis," sacīja biedrības "Tēvijas sargi" pārstāvis Jānis Sils.
Netālu no pieminekļa ir manāms arī "Antiglobālistu" līderis Andris Orols, kurš kā privātpersona vāc rīdzinieku parakstus, kas pēcāk tikšot iesniegti Rīgas domē saistībā ar imigrantu - politisko, ekonomisko bēgļu - izvietošanas jautājumu.
Kaut arī ļaudis pamazām sāk izklīst, Brīvības pieminekļa pakājē joprojām izvietojies vairāku simtu cilvēku liels pūlis ar plakātiem.
Publika ar aplausiem un ovācijām uztver dažādus organizatoru izsauktos populistiskos saukļus, piemēram, "Saeima jāatlaiž pēc iespējas ātrāk!" un "Kauns par to, ka esam ievēlējuši šādu valdību".
Uz pasākumu ieradies arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Saeimas deputāts Jānis Dombrava, kā arī daži citi nacionālās apvienības biedri, nacionālradikālās biedrības "Gustava Celmiņa centrs" vadītājs un "pērkoņkrustiešu" ideoloģijas popularizētājs Igors Šiškins, laikraksta "DDD" veidotāji un citi. Vairāki no atnākušajiem bija manīti arī iepriekš Rīgā rīkotajos pasākumos, kuros cilvēki pauda viedokli gan par, gan pret bēgļu uzņemšanu.
Kā iepriekš ziņoja pasākuma organizatori, savu dalību otrdien notiekošajā koncertā pie Brīvības pieminekļa apstiprinājuši tādi mūziķi kā vīru kopa "Vilki", Ainars Virga, Dzintars Beitāns, Valdis Atāls, Uldis Kākulis, Juris Kulakovs, Guntars Mucenieks, Uldis Punkstiņš, grupas "Zvani", "Laikā pirms", tradīciju kopa "Pērkonieši" un citi. Daži no viņiem jau pirms koncerta bija manāmi laukumā pie Brīvības pieminekļa.
Kā ziņots, biedrības "Tēvijas sargi" un "Nacionālās savienības "Taisnīgums"" rīkotajā protestā gājienā "pret uzspiestu imigrantu ievešanu no citām valstīm" otrdien bija devušies ap 500 cilvēku.
Gājiena priekšgalā bija cilvēki ar Latvijas karogiem un plakātiem. Akcijas dalībnieki ceļu no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim pārsvarā mēroja klusējot, vien dažbrīd ieskanējās pa kādai patriotiskai dziesmai.
Protesta akcija sākās ar pulcēšanos Strēlnieku laukumā. Uz to bija sanākuši dažāda vecuma ļaudis. Daļai pie apģērba bija piesprausti Latvijas karodziņi, citi karogus turēja rokās.
Atsevišķiem akcijas dalībniekiem bija arī plakāti ar uzrakstiem "Kara bēgļiem jāpalīdz to dzimtenei tuvējās zemēs, nevis citos kontinentos", "Kāpēc valdība un Eiropas Savienības pārstāvji nerunā par bēgļu atgriešanos mājās pēc kara beigām?", "Latvijas varas augšgalus starptautiskajā tiesā nekavējoši".
Akcijas dalībnieku pūlis izraisīja garāmgājēju interesi.
Kā pastāstīja akcijas dalībnieki, viņu pulcēšanās mērķis bija uzrunāt valdību. "Kāpēc mēs nevaram būt tie, kas Eiropai parāda ceļu, kā rīkoties bēgļu jautājumā," savu dalību akcijā komentēja Ainis Sproģis.
Savukārt bijušais Augstākās padomes deputāts Visvaldis Mucenieks uzsvēra - viņš vēlas, lai valdībā "nāk pie prāta" un saprot, ka situācija būs līdzīga kā Zviedrijā, Francijā, Norvēģijā, Anglijā un ka "speciāli mums nešķiros labos bēgļus no ļaunajiem".
Savukārt kāds cits akcijas dalībnieks dalījās atmiņās par krievu ienākšanu 1945.gadā, velkot paralēles ar toreizējo situāciju.
Notiekošo uzraudzīja Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.
Šī bija jau otrā biedrības "Tēvijas sargi" organizētā protesta akcija pret jaunu imigrantu uzņemšanu Latvijā. Iepriekšējā notika 4.augustā pie valdības nama, tajā piedalījās vairāki simti cilvēku.
Savukārt 12. septembrī Esplanādē notika pikets bēgļu uzņemšanas atbalstam, pulcējot aptuveni 80 cilvēkus.
Jau vēstīts, ka Latvija piekritusi kopumā 776 bēgļu uzņemšanai.
