Foto: AFP/Scanpix
Pašvaldības, kurām radīsies ar bēgļu integrāciju saistīti izdevumi, varēs prasīt tos kompensēt no neparedzētiem gadījumiem paredzētiem līdzekļiem, tāpēc kopējie ar patvēruma meklētāju uzņemšanu saistītie izdevumi neapstāsies pie aplēstajiem 15 miljoniem eiro, svētdien vēstīja raidījums ''LNT Ziņu TOP 10''.

"Tā summa [15 miljoni eiro] kā tāda nav gala summa. Tajā daļā, kas būs pašvaldību izdevumi, tur, protams, šī summa palielināsies. Cik būtiski, to mēs tiešām nevaram prognozēt," raidījumam atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Kā informē raidījums, par šo jautājumu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pagaidām ir gluži kā ''miglā apmaldījies ezītis''. Līdz ar to nav vēl skaidrs, cik lielā mērā kompensāciju mehānisms pašvaldībām būs kā melnais caurums, kurā gāzt iekšā izdevumu rēķinus.

Raidījums atgādina, ka patvēruma meklētāju atvešana izmaksās nepilnus 2,5 miljonus eiro, patvēruma meklētāju centra "Mucenieki" paplašināšana un papildus citas telpas īslaicīgai izmitināšanai - 5,1 miljonu eiro, barošana, veselības pārbaude un ārstēšana, papīru kārtošana - vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Lai bēgļi nenonāktu reanimācijā, viņiem mācīs pat atpazīt indīgās sēnes mežos, jo zināms, ka daži Vācijā esot nomiruši, izsalkuma dēļ ēdot mušmires. Tas būs iekļauts integrācijas kursos. Kopā ar latviešu valodas apguvi, tulkiem, subsidētajām darba vietām un konsultantu izmaksām - vēl 4,6 miljoni eiro.

IeM sagatavotais bēgļu uzņemšanas un integrācijas plāns paredz katram bēglim uz gadu piešķirt arī mentoru, kas izvadās un risinās visas problēmas vajadzīgajās iestādēs.

"Tam mentoram būs jābūt ar izcili veselu nervu sistēmu, lai viņš spētu kopā ar to bēgli izjust visu to pazemojumu, ko, es domāju, mēs sagādāsim tiem cilvēkiem katru mīļu brīdi," atzina Pētersone-Godmane.

Pašvaldības raizējas, ka pēc "Mucenieku" pamešanas patvēruma meklētājiem kādā no Latvijas pašvaldībām būs jādzīvo trūcīgo personu statusā. Tās norāda, ka pie samazinātā valsts pabalsta, kas no 256 eiro tiks samazināts uz 139 eiro, bēglim nebūs iespējams izīrēt dzīvokli. "Kas notiek tajā brīdī, kad bēglis nespēj atrast sev dzīvesvietu? Uz šo mēs atbildes nesaņēmām," stāsta LPS pārstāve Priede.

Viens no pašvaldību piedāvātajiem risinājumiem bija ļaut bēglim atstāt "Muceniekus" tikai tad, kad ir atrasta viņam dzīvesvieta, darbavieta un var minimāli komunicēt latviski. IeM noteikumi arī paredz, ka vienkārši uz pabalsta dzīvot nevarēs. Tas bankas kontā būs ieskaitīts tikai tad, ja bēgļi izpildīs savu pienākumu - iesaistīsies darba meklēšanas un latviešu kultūras integrācijas procesos, svētdien vēsta raidījums ''LNT Ziņu TOP 10''.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!