Mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs atzina, ka pēdējā laikā Latvijas darbaspēks sekmīgi pierādījis sevi darba tirgū ārvalstīs, taču arvien mazāk darbaspēka paliek Latvijā. Kustība "Latvija strādā" tapusi pastāvošā darbaspēka trūkuma apstākļos Latvijā, un aicina darbadevējus uzsākt apzinātu darbinieku piesaisti no emigrantu vidus.

Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar "Tele 2" veikto aptauju 47% no "Tele2" korporatīvajiem klientiem aktīvi meklē darbiniekus. Tajā pašā laikā tikai 28% uzņēmumu ir padomājuši par ārzemēs dzīvojošajiem kā primāro darbaspēka segmentu.

Vancovičs sacīja, ka kustības mērķis ir atvest atpakaļ uz Latviju 1000 valstspiederīgos, kas šobrīd strādā vai mācās ārzemēs. Kustībā plānots iesaistīt vismaz 100 uzņēmumus Latvijā.

Pēc Vancoviča teiktā, iesaistīšanās sociālajā kustībā "Latvija strādā" ir iespēja uzņēmumiem aizpildīt vakances, kā arī garants pozitīvākai attieksmei no potenciālajiem darba ņēmējiem, īpaši, ārzemēs strādājošajiem.

"Tikai paši darba devēji un to piedāvājumi spēs radīt patiesu interesi par atgriešanos Latvijā," uzsvēra Vancovičs, piebilstot, ka "Tele2" vēlas piesaistīt 10 darbiniekus no emigrējošo vidus un aicina kustībai pievienoties arī citus darba devējus.

Kustība darbojas uz brīvprātības principa un mudina darba devējus parakstīt memorandu ar savu personisko nodomu, kas tiek publicēts kustības mājaslapā www.latvijastrada.lv. Visiem kustības partneriem "Tele2" nodrošinās atbalstu, daloties ar pieredzi un zināšanām darbaspēka piesaistē.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piebilda, ka ir apsveicami, ka darba devēji meklē iespējas atgriezt Latvijā tautiešus.

Pēc ĀM parlamentārās sekretāres teiktā, atvērtāki atgriezties Latvijā ir tie valstspiederīgie cilvēki, kas uztur saikni ar Latviju. Lai pieņemtu lēmumu par atgriešanos, uz ārvalstīm izceļojošajiem tautiešiem būtisks arguments ir interesants un saistošs darbs no profesionālās attīstības viedokļa, atalgojums un korporatīvās attiecības. Tāpat šiem cilvēkiem ir būtiski atrast dzīvesvietu un nodrošināt izglītību bērniem, kā arī svarīga iespēja integrēties sabiedrībā, darba vietu pieejamība dzīvesbiedriem. Arī labas attiecības ar Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem ir viens no svarīgiem aspektiem, lai atgrieztos.

Viņa sacīja, lai sekmētu uz ārvalstīm izceļojušo Latvijas valstspiederīgo atgriešanos Latvijā, patlaban kopā ar diasporas organizācijām ir izstrādāts Diasporas likumprojekts. Likumprojektā ir paredzēts atbalsts valstspiederīgajiem, kas atgriežas, tostarp iespēja deklarēt dzīvesvietu, lai varētu pieteiktu bērnu vietai skolā. Likumprojektā paredzēta arī valodas apmācība, integrācijas iespējas no valsts izceļojušo valstspiederīgo dzīvesbiedriem, kas nav Latvijas izcelsmes. Paredzēts, ka pašvaldībām būs iespēja atbalstīt tos, kas atgriežas.

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, prezentējot pētījuma rezultātus par līdzšinējām remigrācijas tendencēm un remigrantu vietu darba tirgū, norādīja, ka apmēram 60% remigrantu darba meklēšanu uzsāka, vēl atrodoties ārzemēs. Tikai apmēram 20% tas izdevās (2016. gadā un 2017. gadā aptauju rezultāti ir līdzīgi).

Pēc profesora teiktā, remigrantiem darba atrašana nesekmējas vairāku iemeslu dēļ, tostarp Latvijas darba devēji nav gatavi pieņemt galīgo lēmumu par darbinieku pieņemšanu darbā, balstoties, piemēram, uz "Skype" intervijām. Tāpat potenciālie reemigranti nav gatavi uzsākt darbu uzreiz, bet darba devēji reti ievieto sludinājumus ar vidēja termiņa vakancēm. Darba devēji nepietiekami informē arī par atalgojumu attiecīgajā vakancē, jo šo informāciju nereti var iegūt, tikai apmeklējot uzņēmumu darba intervijā klātienē.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar pētījuma rezultātiem darba devēji īpaši augstu vērtē tādu darba ņēmēju ārvalstīs gūto pieredzi, kā piemēram, konkrētajā nozarē un profesijā ārzemēs nostrādāto laiku, kas vidēji ir četri gadi. Tāpat tiek novērtētas ārzemēs gūtās zināšanas, kuras izmanto pašreizējā darbā, kā arī ārzemēs gūtā pieredze pēc kvalifikācijas līmeņa atbilstošā profesijā (39% respondentu to norādījuši).

Pēc profesora teiktā, 27% darba devēju skatījumā ārzemēs gūtās prasmes vai zināšanas padara remigrantus par grūti aizvietojamiem, piemēram, prasme labāk izpildīt noteiktus darbus, spēja strādāt savādāk, rast atšķirīgus risinājumus, spēja rīkoties nestandarta situācijās, radošums, inovatīva pieeja, valodas prasmes.

Jaunā kustība "Latvija strādā" izveidota, lai Latvijas tirgum piesaistītu ārzemēs strādājošos latviešus. Pieteikšanās kustībai "Latvija strādā" ir atvērta no 2018. gada 15. maija un aktīvākais uzņēmumu iesaistes posms paredzēts līdz šā gada beigām, taču kustības darbība balstās uz ilgtermiņa mērķiem.

Pirmie kustības sadarbības partneri ir Ekonomikas ministrija, degvielas mazumtirgotājs "Circle K Latvia", auditorkompānija "Ernst&Young", IT uzņēmums "Evry Latvia", apvienoto pakalpojumu centrs "Solvay Business Services Latvia" un Latvijas čārterreisu aviosabiedrība "SmartLynx Airlines". Kustību atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.