Sabrukušā Zolitūdes "Maxima" lielveikala ēku projektējušajam arhitektu birojam "Kubs" patlaban nav versiju par notikušā cēloņiem. Lai tos noskaidrotu, arhitektu birojs jau ir piesaistījis neatkarīgu ekspertu, sacīja arhitektu biroja valdes loceklis, arhitekts Andris Kalinka.
"Pēc mūsu lūguma ekspertīzi piekritis veikt būvkonstrukciju projektētājs Valters Celmiņš. Arī "Kuba" pārstāvji patlaban atrodas traģēdijas vietā, lai mēģinātu noskaidrot notikušā cēloņus," sacīja Kalinka.
Viņš piebilda, ka pagaidām arhitektiem nav versiju, kas varētu būt vainojams jumta sabrukšanā. Birojs sadarbojas ar atbildīgajiem dienestiem, lai sniegtu visu informāciju un pēc iespējas ātrāk noskaidrotu notikušā cēloņus.
Arhitektu birojs "Kubs" izsaka līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem, sacīja Kalinka.
Ceturtdienas vakarā Zolitūdē sabrukušā lielveikala "Maxima" drupās līdz plkst.8 atrastas 18 bojāgājušo cilvēku mirstīgās atliekas, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava, bet bojā gājušo skaits varētu būt vēl lielāks.
Kā ziņots, trīs no bojāgājušajiem ir ugunsdzēsēji.
Kā informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, negadījumā cietuši 34 cilvēki, no tiem 28 nogādāti slimnīcās, sešiem sniegta palīdzība notikuma vietā. Cietušo vidū astoņi ir ugunsdzēsēji. Vēl palīdzība sniegta kādam cilvēkam, kurš atradies notikuma vietā, gaidot ziņas par savu tuvinieku, kurš, iespējams atrodas drupās.
Pašlaik nav iespējams sniegt viennozīmīgu slēdzienu par lielveikala "Maxima" Zolitūdē sabrukšanas iemesliem, taču var pieļaut, ka viens no iemesliem varētu būt pārkāpumi darbu veikšanā, šorīt Latvijas Televīzijā sacīja Rīgas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Vircavs neilgi pēc traģēdijas ieradies notikuma vietā, kur redzējis, ka iebrukušas septiņas metāla jumta kopnes un jumts gandrīz 1000 kvadrātmetru platībā. Vircavs redzējis uz konstrukcijām novietotus dažādus būvmateriālus.
Lielveikalam atbilstoši projektam tika veikta zaļā jumta izbūve, plānojot ierīkot celiņus un soliņus, Latvijas Radio stāstīja Vircavs, atzīmējot, ka darbi veikti atbilstoši projektam, bet nepareizi varētu būt izvietoti būvmateriāli, neņemot vērā būvkonstrukcijas un pieļaujamās slodzes.
Uzreiz pēc traģēdijas Būvvaldē veikta pirmā būvprojekta caurskatīšana un konstatēts, ka visi nepieciešamie saskaņojumi projektam bija, ekspertīzes tikušas veiktas un būvkonstrukciju noturīgums paredzēts atbilstošs normatīviem, līdz ar to ar būvprojektu viss būtībā ir kārtībā.
Vircavs atzīmēja, ka Būvvalde pasūtīs atkārtotu projekta tehnisko ekspertīzi un pārbaudīs, vai projekta īstenošanas gaitā ievērotas visas nepieciešamās procedūras.
Uzņēmuma "Maxima Latvija" pārstāvji pagaidām nesniedz plašākus komentārus par notikušo, uzņēmums atbalsta glābējus ar visu tā rīcībā esošo informāciju. Ēkas būvnieku - firmas "Re&Re" - pārstāvji kopā ar veikala projekta tehniskajiem uzraugiem, projektētājiem un konstruktoriem arī atradās notikuma vietā, taču jumta iebrukšanas cēloņus nekomentēja, informēja "Re&Re" biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume.
"Par šīs traģēdijas patieso iemeslu ir pāragri spriest, tas tiks noteikts izmeklēšanas laikā. Šobrīd dzirdētas dažādas versijas, pat par sprādzieniem. Tā kā būvdarbi tika veikti stingri pēc projekta, citus sabrukšanas cēloņus mēs šobrīd nevaram komentēt," sacīja Straume.
Iebrukušo veikalu "Maxima" projektēja arhitektu birojs "Kubs". Ēkas būvkonstruktors ir SIA "HND Grupa".
Informācija arhitektūras portālā "A4D" liecina, ka projektētās ēkas Priedaines ielā 20 pirmajā stāvā un piebūvē izvietots tirdzniecības centrs, bet, sākot no otrā stāva, bija paredzēti dzīvokļi. Veikala jumtu bija iecerēts apzaļumot, tas būtu ekspluatējams un izmantojams dzīvojamās mājas iedzīvotāju atpūtas vajadzībām un bērnu spēļu laukumam. Apzaļumošanas darbi bija sākušie šogad, lai gan veikals darbību uzsāka jau 2011.gadā.
Straume a apstiprināja, ka uz jumta pirms vairākām dienām sākti apzaļumošanas darbi. "Tas ir nevis dārzs uz jumta, bet īpašs zaļais jumts, kura apzaļumošanai tiek izmantots speciāls atvieglotais substrāts. Sākām uz jumta vest melnzemes substrātu. Viss notika saskaņā ar projektu un tehniskā uzrauga uzraudzībā - gan veiktie darbi, gan arī uz jumta uzklātā substrāta daudzums," piebilda Straume.
Tomēr veikala būvkonstruktora "HND Grupa" īpašnieks Ivars Sergets sacīja, ka, iespējams, traģēdijas iemesls varētu būt apzaļumošanai nepieciešamo materiālu radītā pārslodze atsevišķās vietās. "Tā ir tikai versija, taču ļoti iespējams, ka jumta iebrukšanas iemesls varēja būt atsevišķās vietās uz jumta pārāk daudz sakrautie apzaļumošanas darbiem nepieciešamie būvmateriāli, kas šajās vietās radīja pārslodzi," uzsvēra Sergets.
Viņš noliedza iespējamību, ka projektā paredzētā jumta apzaļumošana varētu būt jumta sabrukšanas iemesls. "Veikals jau ir ekspluatēts divus gadus un divas ziemas uz šī jumta bija bieza sniega kārta, kas kopā ar uz jumta esošo oļu kārtu radīja vismaz pusotru līdz divas reizes lielāku noslodzi nekā to radītu projektā paredzētais apzaļumotais jumts. Šādu vienmērīgu noslodzi jumts izturēja, bet iespējams, ka atsevišķās vietās patlaban, kad tika sākti apzaļumošanas darbi, tika sakrauts pārāk daudz materiālu," norādīja Sergets.