Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, šajā augstajā amatā aizvada jau trešo termiņu. Viņš trīs reizes guvis Saeimas deputātu vairākumu atbalstu, viņa pārvēlēšanas atbalstījuši gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti, vien retajam nobalsojot pret.
Izmantojot Saeimas mājaslapā pieejamo informāciju, portāls "Delfi" atskatās, kā parlamentārieši trīs reizes vēlējuši Latvijas Bankas prezidentu.
2013. gada oktobra izskaņā 11. Saeima lēma par Rimšēviča ievēlēšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā jau trešo reizi. Toreiz viņš bija vienīgais kandidāts, ko parlamenta deputāti izvirzīja šim amatam. Par viņa izvirzīšanu vienojās koalīcijas partiju pārstāvji.
Mūsu valstī nav daudz valstsvīru ar vēsu prātu un stratēģisku skatu uz valsts attīstību, taču Rimšēviča kungs noteikti tāds ir
2013. gadā kā pirmais "pret" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto lēmumu projektu tribīnē kāpa Igors Pimenovs (tolaik – SC). "Lēmums par atkārtotu ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu ir vairāk nekā konkrētās personas atbilstības nosauktajam amatam vērtējuma rezultāts. Tas neizbēgami ir Latvijas Bankas veiktās politikas novērtējums," savu uzrunu sāka deputāts.
Savā uzrunā Pimenovs pārmeta, ka Latvijas Banka nav izpildījusi likumā noteikto mērķi – saglabāt cenu stabilitāti valstī. Deputāts vērsa klātesošo uzmanību, ka valsts centrālā banka bija noteicošā 2005. gada lēmumā par fiksēto lata apmaiņas kursu pret eiro. "Fiksētais lats, kā arī valdības nepretošanās kreditēšanai eiro izteiksmē veicināja milzīgas privātā kapitāla masas ieplūdi Latvijas iekšējā tirgū. Tas kļuva par ekonomikas pārkarsēšanas iemeslu. Par kādu cenu stabilitāti tad varēja runāt?" retoriski vaicāja politiķis.
Viņš pārmeta bankai to, ka fiksētais lata kurss veicinājis inflācijas spiedienu, algu apjoma pieaugumu, kā arī ekonomikas konkurētspējas kritumu. Viņš pārmeta, ka Latvijas Banka ar savu bezdarbību veicinājusi krīzi.
Politiķis pauda, ka Ilmārs Rimšēvičs prot būt noteikts: "To pierāda viņa dalība "Parex bankas" pārņemšanā. Latvijas Bankas prezidents kategoriski iestājās par valsts pārņemtās "Parex bankas" sindicētā parāda atmaksu 760 miljonu latu apmērā. Arī šīs summas dēļ valsts ielīda parādos, noslēdzot aizdevuma līgumu ar starptautiskajām organizācijām."
Viņš atgādināja, ka līdzīgās grūtības kā "Parex banka" bija nonākušas arī Dānijas komercbankas. "Dānijā ir bijuši vairāki bankroti, un nevienā gadījumā netika segti tādi parādi, kurus "Parex bankas" gadījumā apmaksāja Latvijas nodokļu maksātāji. Taču Latvijas Banka uzstājīgi panāca, ka Latvija apmaksā tādus "Parex bankas" privātos parādus privātiem ārvalstniekiem, kādus tai pēc tiesas un pēc taisnības nevajadzēja apmaksāt," sašutis bija Pimenovs.
"Tagad atklājas jauns – eiro laikmets [2014. gada 1. janvārī Latvija pārgāja uz eiro], kurā iestājamies ar izteikti konkurētnespējīgu ekonomiku," uzsvēra deputāts. Šajos jaunajos apstākļos viņš Latvijas Bankas prezidenta amatā gribēja redzēt "stingrāku valstsvīru, kurš nebūs vien Eiropas Centrālās bankas piekoptās politikas īstenotājs, bet gan valsts interešu aizsargs pie jebkādiem ārējiem nosacījumiem".
Pēc Pimenova tribīnē kāpa Vilnis Ķirsis (V), viņš Rimšēviču aizstāvēja.
"Mūsu valstī nav daudz valstsvīru ar vēsu prātu un stratēģisku skatu uz valsts attīstību, taču Rimšēviča kungs noteikti tāds ir. Atcerieties brīdi, kad mūsu politiķi bija ieslīguši pašapmierinātībā un uzvedās kā tādi medņi riesta laikā: cits bļāva, ka "jāspiež gāze grīdā", cits solīja "septiņus treknus gadus". Taču viņš bija vienīgais, kas ar vēsu prātu teica: "Piebremzējiet, kungi! Mēs braucam par ātru! Mēs braucam ar ātrumu 200 kilometri stundā, un jebkurš akmentiņš uz ceļa izsitīs mūs no līdzsvara, un mēs būsim grāvī"," priecājās Ķirsis.
Pēdējā debatēs uzstājās tā laika Saeimas deputāte Irina Cvetkova (tolaik – SC). Viņa aicināja par cilvēku spriest pēc viņa darbiem, nevis vārdiem. Politiķe uzsvēra, ka jāvērtē Latvijas Bankas darbība un tās rezultāti. Viņa līdzīgi kā Pimenovs pārmeta Rimšēvičam, ka valstī nav nodrošināta cenu stabilitāte.
"Esmu pārliecināta, ka tieši Rimšēviča kungs ir pieļāvis kredītu bumu, ar kura sekām mēs vēl šobrīd nevaram tikt galā," pauda politiķe.
"Paņemiet oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis"! Tur katru dienu ir izsludinātas ap 50 Latvijas iedzīvotāju dzīvokļu un māju izsoles, katru dienu aptuveni 50 ģimenes paliek bez pajumtes un patvēruma, bet gada laikā tādu ir aptuveni 10-12 tūkstoši ģimeņu," kritiska bija Cvetkova. "Tajā pašā laikā valsts tautsaimniecība ir sagrauta, un arī tai ir pārvilkts krusts. Un tieši tas ir Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča nopelns. Pie šādiem apstākļiem Rimšēviča kunga kandidatūra nav atbalstāma!"
Pēc Cvetkovas neviens debatēs nepieteicās. Saeima balsoja par Rimšēviča ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu. Par to balsoja 76 deputāti, pret bija trīs parlamentārieši un četri deputāti balsojumā atturējās.
Pret balsoja Cvetkova, Pimenovs un Andrejs Klementjevs (tolaik – SC). Atturējās "saskaņieši" – Oļegs Hļebņikovs, Aleksandrs Jakimovs, Vladimirs Nikonovs un Ivars Zariņš.
Tā laika Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (tolaik – V) ar Saeimas lēmumu apsveica Rimšēviču, sākotnēji viņa gan kļūdījās, nodēvējot viņu par Rinkēviču. Viņa novēlēja viņam "tikpat stipru mugurkaulu arī turpmāk, vadot Latvijas Banku".
Savukārt pirms Rimšēviča ievēlēšanas Latvijas Bankas prezidenta amatā pirmo reizi 2001. gada decembrī tribīnē kāpa divi deputāti – Arnis Kalniņš (tolaik – LSSP) un Imants Burvis (tolaik – LSSP). Abi deputāti veltīja topošajam Latvijas Bankas prezidentam atzinīgus vārdus.
"Un visbeidzot es varu uzsvērt tādu pozitīvu iezīmi, ka jaunais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts kādreiz, pirms 10 gadiem, arī Latvijas Tautas frontē tuvu būdams tautsaimniecības jautājumu risināšanas lietām, devās uz ārvalstīm papildināt zināšanas un atgriezās jaunā kvalitātē un, lietderīgi šīs zināšanas un jaunību saskaņojot, ir devis savu ieguldījumu līdzšinējā Latvijas Bankas darbā, izpildot valdes priekšsēdētāja amatu," tā sacīja Kalniņš.
2001. gadā par Rimšēviču balsoja 68 deputāti, pret bija viens parlamentārietis un atturējās 17 deputāti.
Ziņots, ka 1992. gadā Rimšēvičs tika apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, savukārt vēlāk tika apstiprināts par Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāju. 1998. gadā Rimšēvičs tika atkārtoti apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.
Patlaban Rimšēvičs Latvijas Banku vada trešo termiņu pēc kārtas. Pirmo reizi viņš Latvijas Bankas prezidenta amatā tika ievēlēts 2001. gada 20. decembrī pēc tam, kad iepriekšējais bankas vadītājs Einars Repše iesaistījās politikā.
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Nākamajā dienā, 17. februārī, pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
Likumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Viņš noraidīja visas apsūdzības.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.